Bieži tika dzirdēta frāze: nu ja, tā var uzfilmēt tikai Pilipsons, tik dinamiski, jo viņš tik stabili filmē «no rokas» - brīvā kustībā ar kameru uz pleca.
Tā tapušas režisora Aloiza Brenča filmas 24-25 neatgriežas (1968), Pilsēta zem liepām (1971), Gaisma tuneļa galā (1974) un citas.
Pilipsona kamerai pieder arī smalkas liriskas notis - Un rasas lāses rītausmā (1977., režisors Pēteris Krilovs), Trīs minūšu lidojums (1978., režisore Dzidra Ritenberga). Meistara kontā ir 18 mākslas filmu, kas tapušas Rīgas un Taškentas kinostudijā. Nozīmīgs ieguldījums arī dokumentālo filmu jomā.
Katram darbam atrasta vizuālā stila atslēga. Gaismas spēle, ritms un ekspresija mērķtiecīgi pakļautas filmas dramaturģijas atklāsmei.
Pirms studijām Kinematogrāfijas institūtā VGIK no 1954. gada Pilipsons strādājis Rīgas kinostudijā par operatora asistentu, un jau 1961. gadā viņam tika uzticēta patstāvīga filma. Paralēli filmēšanas darbam visu mūžu ļoti nopietni pievērsies fotomākslai, īpaši kopš 1990. gada.
Mums paliks Heinriha Pilipsona filmas un bildes, gaišā piemiņā viņa spilgtā personība, stāja un cienījamais pašlepnums, draudzības siltums un spodrais acu skatiens.
Lai viegls ir Aizsaules ceļš!
Izvadīšana 2014. gada 25. oktobrī plkst. 11 Rīgas krematorijā.
Izsakot visdziļāko līdzjūtību piederīgajiem, draugiem un kolēģiem -
Latvijas Kinematogrāfistu savienība