Ar Lauru tiekamies piektdienas pēcpusdienā Metropole viesnīcā Kuldīgā, jo nākamajā dienā viņai paredzēts starts Katrīnas kausa izcīņas sacensībās. Uz plakāta savulaik reklāmas seja bija Ineta Radeviča, tagad skatītāju piesaistīšanai izvēlēta Ikauniece. Atšķirībā no Radevičas, kura savā pamatdisciplīnā tāllēkšanā bija galvenā favorīte, Laurai izcīnīt augstu vietu ir grūtāk, jo vienas dienas sacensību programmā nav iespējams iekļaut septiņcīņu. Ikauniece gatavojas skriet 60 metru un 60 metru barjeroto distanci, apzinoties, ka priekšrocības būs sportistēm, kas specializējas šajās disciplīnās.
Vieglatlētikas daudzcīņniekiem nav viegli. Kad ir starts pamatdisciplīnā, jāsvīst divas dienas, savukārt, kad ir izvēlēta kāda no individuālajām disciplīnām, ir grūtāk konkurēt ar attiecīgo disciplīnu speciālistiem?
Konkurēt tik tiešām ir grūtāk, bet šādas sacensības jau man pašai ir vajadzīgas, lai uzlabotu rezultātus atsevišķās disciplīnās. Barjerskriešana ir viens no daudzcīņas veidiem, bet sprints noderēs ātruma īpašību uzlabošanai.
Cik daudzcīņas sacensību optimālā variantā vienā sezonā var aizvadīt?
Trīs ir obligāti jāaizvada, lai sapelnītu reitinga punktus. Es tā arī cenšos darīt. Ja kāds starts neizdodas, tad startēju četrās.
Uz citu disciplīnu fona tas ir maz. Piemēram, šķēpmetēji startē vairāk nekā desmit sacensībās, tādējādi viņiem ir iespēja sapelnīt prēmijās vairāk naudas...
Es jau nestartēju naudas dēļ. Paralēli sportošanai mācos augstskolā. Jādomā, ka naudu pelnīšu pēc sportistes karjeras beigām. Tagad arī nesūdzos. Kaut ko nopelnu, dzīvošanai man pietiek. Par komercmačiem - ja ir dūša, tad jau var arī katru mēnesi piedalīties daudzcīņas sacensībās. Dažas septiņcīņnieces peļņas nolūkos tā arī dara, bet tās nav elites sportistes.
Nenožēlo, ka izvēlējies septiņcīņu?
Nē, jo nedomāju, ka man būtu bijušas lielākas perspektīvas dejošanā, ar ko nodarbojos bērnībā.
Varbūt vajadzēja specializēties vienā vieglatlētikas disciplīnā...
To es varēšu darīt, kad tuvošos trīsdesmit gadu slieksnim un no daudzcīņas būšu jau nogurusi. Visaugstākajā līmenī gan diezin vai spēšu konkurēt, lai gan es ceru, ka turpmākos gadus progresēšu visās disciplīnās. Mana individuālā disciplīna varētu būt barjerskriešana, kur, iespējams, man būtu pa spēkam izpildīt normatīvu startēšanai lielajos mačos. Vispār man patīk lēkšanas disciplīnas. Es labprāt startētu arī trīssoļlēkšanā. Septiņcīņā nav tāda veida, kas man nepatiktu. Treniņu beigās mēdzu papildus piestrādāt pie lodes grūšanas, jo apzinos, ka šajā disciplīnā ir jāuzlabo rezultāts.
Zinu, ka esi ļoti uzcītīga. Treneris Andis Austrups savulaik teica, ka neesi nokavējusi nevienu treniņu. Tā ir bijis arī pēdējā gada laikā?
Tā arī ir, nevienu treniņu neesmu nokavējusi, lai gan slodze patlaban ir liela. Turpinu mācības Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātē. Dažreiz mācos līdz vieniem naktī. Man ir palicis vēl šis un nākamais gads. Tad varēšu pilnībā koncentrēties tikai sportošanai. Man paliks viens gads, lai pilnvērtīgi sagatavotos Riodežaneiro 2016. gada olimpiskajām spēlēm.
Šoruden arī devies uz treniņnometni Amerikā?
Nē, biju tikai trīs nedēļas Tenerifē. Par Amerikas nometni man ir sliktas atmiņas. Kad no turienes klimata atbraucu uz Latvijas aukstumu, imunitātei tik krasas pārmaiņas bija šoks, daudz slimoju. Atbraucot no Tenerifes, Latvijā vēl bija salīdzinoši silts, paguvu pierast pie zemākas gaisa temperatūras. Nevajadzēja arī izjust aklimatizācijas sekas.
Savulaik atzini, ka mamma (Lauras mammai Vinetai Ikauniecei joprojām pieder Latvijas rekordi 100, 200 un 400 metru distancēs - aut.) pat halātā mājās ir mācījusi, kā skriet no zemā starta. Viņa turpina dot padomus?
Uz vienu treniņu Daugavas stadionā mamma bija atnākusi. Tad arī mācīja un kritizēja mani, ka es nepareizi skrienot. Nebūtu man viegli, ja mamma būtu mana trenere.
Trenera Anda Austrupa viedoklis sakrīt ar mammas mācīto skriešanas tehniku?
Viņš arī saka, ka ir lietas, ko daru nepareizi. Treneris piekāpjas mammai. Viņam jau nav citas izvēles (smejas).
Mamma var pamācīt, kā kas būtu darāms arī citās disciplīnās?
Nē, tikai skriešanā, bet viņa man dod padomus - kā psiholoģiski sagatavoties sacensībām un medicīnā. Piemēram, norāda uz akupunktūras masāžas punktiem. Jāatrod uz ķermeņa punkti, uz kuriem ar pirkstu jāuzspiež, lai ieplūstu siltums. Tas jādara, ja ir saaukstēšanās pazīmes. Tāpat viņa turpina rūpīgi sekot līdzi manai veselībai.
Tā ir taisnība, ka ārstniecībā lieto tikai homeopātiskos līdzekļus?
Jā, un nekad neesmu lietojusi antibiotikas. Mamma man neļauj to darīt. Ārsti man dažreiz ir teikuši, ka bez antibiotikām es netikšu uz kājām, bet, parādot izrakstītās receptes mammai vai arī Latvijas Olimpiskās vienības ārstei Līgai Cīrulei, atrodam veidus, kā izveseļoties. Ir bijusi man arī 39 grādu temperatūra, bet ārstējos bez stiprām zālēm. Vasarā vācam dažādus ziedus tējām. Dažas zālītes, piemēram, vērmeles nav garšīgas, bet ir veselīgas.
Pagājušajā ziemā gan neizdevās izvairīties no saslimšanas?
Kad atbraucu no Amerikas, treniņos centos ilgāk iesildīt muskuļus. To darīju pat pusotru stundu un pārcentos. Muskuļi palika jau ļengani, asaroja acis, un pati sajutu ķermenī ieplūstam karstumu. Divus mēnešus man bija paaugstināta temperatūra 37,2 grādi. Pilnībā tā arī man neizdevās atgūties visu pagājušo sezonu.
Latvijas Vieglatlētikas savienības balsojumā tiki atzīta par Gada vieglatlēti, taču pašai šī sezona paliks ar labām atmiņām?
Pagājušā sezona noteikti bija grūtākā sezona manā karjerā. Visu laiku mani mocīja veselības likstas. Pirms pasaules universiādes saķēru vēdera vīrusu un līdz pasaules čempionātam Maskavā tā arī neatguvos.
Esi guvusi arī kādu izskaidrojumu, kāpēc tā notika?
Iespējams, biežāk ir jāmazgā rokas. Ja to nedara, ir lielāka iespēja saķert vīrusus, kuri pēc tam ilgu laiku neatkāpjas. Pasaules čempionātā pēc vemšanas pirmās dienas beigās pat svārstījos, vai otrajā dienā iziet uz starta. Pēc tam gan man bija gandarījums, ka saņēmos un tomēr beidzu sacensības.
Nesen kā vasaras sporta veidu pārstāvji LOV parakstīja 2014. gada līgumus. Kāda vieta tev ir jāizcīna galvenajos mačos?
Līgumu parakstīja treneris, un viņš man neko nav teicis par konkrētu vietu. Man pašai ir mērķis sasniegt personisko rekordu, kas tad būtu arī Latvijas rekords. Galvenie mači būs augustā - Eiropas čempionāts Cīrihē. Tam arī ir pakārtots sagatavošanās darbs. Man nav svarīgi sasniegt augstus rezultātus ziemā. Ja mani uzaicinās uz pasaules čempionātu telpās, tad es braukšu, bet speciāli šīm sacensībām negatavošos. Vasarā vēl startēšu komercmačos Gecisas pilsētā Austrijā un Ratingenā Vācijā. Pēc noteiktajiem atlases kritērijiem obligāti ir jāstartē Latvijas čempionātā.
Latvijas rekorda līdzautore Aiga Grabuste pēc dēla piedzimšanas ir atgriezusies sacensību apritē. Tas nebūs papildu stimuls uzlabot rezultātu?
Es par to tikai priecājos, jo konkurence vienmēr ir labs dzinējspēks.
Vasarā paredzamās kāzas ar bijušo biatlonistu, bet tagad jaunā sporta veida CrossFit pārstāvi Rolandu Admidiņu nenovirzīs no sportiskajiem mērķiem?
Es domāju, ka būs tieši otrādi. Ja cilvēks ir laimīgs, tad viņam arī labāk veicas savā jomā.
2016. gada olimpiskās spēles Riodežaneiro būs tavas sportiskās karjeras brieduma laikā?
Tad man būs 24 gadi, kas nav daudz. Drīzāk manas spēles varētu būt 2020. gadā Tokijā. Būšu gandarīta, ja izdosies piedalīties trijās olimpiskajās spēlēs. Londonas pieredze jau ir. Ja man izdosies startēt trijās olimpiādēs, tad sportā patiešām būšu izdarījusi visu, ko varēju.