Valdības dienas kārtībā nonācis Informatīvais ziņojums Par paveikto Krievijas ekonomisko sankciju negatīvo seku mazināšanai un veicamajām eksporta veicināšanas aktivitātēm. Visvienkāršāk būtu pievienoties korim un paziņot, ka paveikts ir par maz, tomēr tas nebūtu korekti - katrs var ar ziņojumu iepazīties valdības mājaslapā sadaļā Tiesību aktu projekti un pārliecināties, ka slinkots nav. Cita lieta - lai uzsāktie pasākumi nestu augļus, nepietiek ar Dūklava vai Matīsa personīgajiem pūliņiem vai Finanšu ministrijas (FM) izpratni. Piemēram, virkne atbalsta pasākumu saistās ar izmaiņām likumdošanā (tostarp ļoti svarīgās izmaiņas Likumā par nodokļiem un nodevām, Likumā par Valsts ieņēmumu dienestu), kur nepieciešams Saeimas atbalsts. Ļoti jācer, ka priekšvēlēšanu drudzī nonākušie deputāti to saprot un ir gatavi izskatīt priekšlikumus operatīvi, vajadzības gadījumā sanākot uz ārkārtas sēdēm un vienlaikus bez populistiskas vāvuļošanas no tribīnes. Virknei pasākumu (jo īpaši Satiksmes ministrijas rosinātajiem) nepieciešams arī Eiropas Savienības struktūru akcepts, un tas savukārt nozīmē, ka maksimāli aktīvi šajās struktūrās jāstrādā Latvijas pārstāvjiem. Un situācija ar Krievijas sankcijām tieši parādīs, cik vērti ir šie pārstāvji.
Ziņojums arī vēlreiz atklāj ačgārnības pilnvaru sadalījumā Latvijas izpildvarā. Proti, Ekonomikas ministrijas (EM) pieteiktie darbi ir, delikāti izsakoties, tik neuzkrītoši, ka var būt tikai divas versijas. Pirmā: EM gurķojas. Otrā - ticamākā: lai gan nosaukums ir ambiciozs, ministrijas pilnvaras ir nelielas, kas nav īsti pareizi. Rodas iespaids, ka Ekonomikas ministrijas ietekmes uz ekonomiku pamatforma ir tas, cik veiksmīgi vai neveiksmīgi darbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra; citos jautājumos EM gaida (spiesta gaidīt?), ko teikts kolēģi citās ministrijās. Uzņēmējiem, kurus skar Krievijas sankcijas, ir vērts iepazīties ar informāciju (t. sk. šajā informatīvajā ziņojumā), kādās tirdzniecības misijās un starptautiskās nozaru izstādēs (t. sk. ar valsts finansiālu atbalstu) tuvāko mēnešu, pusgada laikā var piedalīties, tomēr jebkurā gadījumā ir sajūta, ka Latvijā ekonomisko politiku nosaka Finanšu ministrija. Lai gan eksportā uz Krieviju nozīmīgs ir ne tikai lauksaimniecības un pārtikas produktu nozares īpatsvars (42,4% no eksporta uz kaimiņvalsti), tomēr liela loma ir arī mašīnbūvei (15,7%) un ķīmiskajai rūpniecībai (15,3%), kurām ar aicinājumiem «Pērc Latvijas produktu!» daudz nepalīdzēsi.
Kā nu ir, tā ir, tomēr EM vismaz varētu Rietumu - Krievijas konflikta kontekstā aktīvāk strādāt ar tēmām, kas ir nepārprotami tās kompetencē - ar enerģētiku. Šajā informatīvajā ziņojumā tam nevajadzēja (par laimi!) atspoguļoties, tomēr mūsu atkarība no Krievijas energopiegādēm situācijā, kad konfliktam galu neredz, rada virkni nepatīkamu jautājumu, uz kuriem nedrīkst meklēt atbildes tikai tad, kad problēmas ir jau sākušās.