Aizdevumu rumāņi saņems pa daļām, lai segtu iztrūkumu budžetā. Nauda aizdota ar nosacījumu, ka valsts mazinās savus tēriņus. Vienošanās ar aizdevējiem paredz, ka Rumānijas budžeta deficīts šogad nedrīkst pārsniegt 6,8% no valsts iekšzemes kopprodukta (IK). Pērn sākotnēji atļautais budžeta deficīts bija 4,6%, bet, redzot, ka krīze Rumānijas ekonomikā padziļinās, starptautiskie aizdevēji ļāva pagājušo gadu rumāņiem noslēgt ar lielāku izdevumu pārsvaru pār ieņēmumiem - 7% no IK.
Taupības vārdā Rumānijas valdība sākotnēji iesaldēja publiskajā sektorā strādājošo algas, bet no šā gada vidus tās samazinātas par 25%. Sākotnēji Rumānijas valdība plānoja par 15% samazināt pensijas, taču šīs ieceres apstrīdētas Konstitucionālajā tiesā, kas lēma par labu pensionāriem. Šāda pati pretenzija tiesā tika iesniegta arī par iecerēto algu samazinājumu sabiedriskajā sektorā, taču šie plāni atzīti par Konstitūcijai atbilstošiem. Atalgojuma samazināšana izraisīja sabiedriskajā sektorā strādājošo protestus un prasību demisionēt valdībai. Pēc policistu protestiem atkāpās valsts iekšlietu ministrs. Trūkstošo naudu, ko sākotnēji bija plānots rast uz pensionāru rēķina, iecerēts gūt, no 19% līdz 24% paaugstinot pievienotās vērtības nodokļa likmi. Rumānijā arī likvidēti vairāki desmiti tūkstošu darba vietu valsts sektorā.