Pērnajā mācību gadā pēc finansēšanas modeļa nauda seko skolēnam ieviešanas skolotāju skaits samazinājās par aptuveni 5000, tomēr, salīdzinot ar citu valstu rādītājiem, Latvijā joprojām ir pārāk mazs skolēnu skaits uz vienu pedagoģisko likmi jeb 21 skolotāja nostrādāto stundu nedēļā. Jāmin, ka skolas solā sēdošo skaits minētajā laika posmā samazinājies par aptuveni 10 000.
Nesen uz pārāk lielo skolotāju skaitu uz kopējo bērnu skaitu kā Latvijas problēmu norādīja arī ES komisārs Andris Piebalgs, sakot - kamēr nenotiks izmaiņas, ir grūti cerēt, ka skolotāju atalgojums palielināsies.
Šobrīd uz katru skolotāju Latvijā ir 9,6 izglītojamie. Jau šā mācību gada beigās attiecība varētu kļūt vēl mazāka. Mežciema pamatskolā janvārī skolas solā atgriezās par 17 audzēkņiem mazāk nekā pirmajā semestrī. Agrāk skaits mainījies vienīgi par dažiem skolēniem. «Vecāki vispirms aizbrauc uz ārzemēm, pamatā Īriju un Angliju, iekārtojas tur un tad izņem bērnus no skolas. Tagad šī kustība ir manāma. Vecāki apzinās, ka bērns ir jāpabaro, jāapģērbj un jāskolo,» par šībrīža tendenci saka S. Tikmere. Savukārt Umurgas pamatskola ir viena no retajām mācību iestādēm, kurā skaits šogad palielinājies par 10 audzēkņiem. Lai gan skolas direktore Valentīna Ozola ir gandarītā, viņa saprot - atslābt nedrīkst, jo dzimstības rādītāji un kaimiņu skolu konkurence ir gana draudīgi faktori.
Attiecība, kura parāda skolēnu skaitu uz vienu pedagoģisko likmi, salīdzinot ar citām valstīm, ir zema - 10,2 skolēni uz likmi pilsētās un astoņi - novados. Tomēr pirms diviem gadiem tā vidēji bija 6,3. «Šo proporciju ietekmē klases piepildījums, stundu plāns, skolotāja darba slodzes lielums, kā arī proporcija starp mācību stundām un atbalsta pasākumiem skolēniem,» teic IZM valsts sekretāra vietniece Kristīne Vāgnere. Optimālā proporcija būtu tāda, kurai pastāvot tiek nodrošināta kvalitatīva izglītība un efektīvs piešķirtā finansējuma izlietojums, skaidro IZM pārstāve
Pasaulē pamatā izmantotais skolotāju finansēšanas princips nauda seko skolēnam, kas paredz mērķdotācijas atbilstību konkrētās administratīvās teritorijas skolēnu skaitam, Latvijā tika ieviests 2009. gadā. Patlaban tiek sekots līdzi tuvāko valstu tendencei, Lietuvai un Igaunijai, kā arī Somijai, kurai ir optimālākā proporcija.
Lai gan nedēļā skolotājam maksimāli var būt 40 stundu, nelielās skolās viena slodze bieži pat neatbilst noteiktajai likmei - 21 mācību stundai. Viens no iespējamajiem situācijas risinājumiem ir skolotāju kvalifikācijas celšana, lai viņi varētu pasniegt vairākus priekšmetus, par ko arī stāsta Dienas aptaujātie direktori. Tā daļēji palīdzētu arī izvairīties no situācijas, par ko ir nobažījusies Izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāja Ingrīda Mikiško. Viņasprāt, tas, ka skolotājs strādā vairākās skolās, jo ar vienu priekšmetu vienā skolā nav iespējams nodrošināt pietiekamu stundu skaitu, var mazināt mācību kvalitāti. Jaunu priekšmetu apgūšana ļautu vadīt vairāk stundu vienā skolā. Tomēr tajā pašā laikā Mežciema pamatskolas direktore atzīst, ka skolotāju kvalifikācijas celšana liek viņai izvēlēties labākos, tādējādi, iespējams, «atņemot» stundas tiem pedagogiem, kuri tās vadījuši līdz šim.
Pētījumi par izglītības pamatrādītājiem Eiropā rāda, ka skolēnu skaits samazinās visās valstīs. Tāpat vispārēja tendence ir liels skolotāju skaits, kuram tuvojās pensionēšanās vecums. Latvijā ir gandrīz 2000 skolotāju vecumā pēc 60 gadiem, savukārt vecuma posmā no 29 gadiem un jaunāki ir 1446. Tuvākajā laikā sagaidāma plaša pedagogu pensionēšanās, tādēļ noteiktās jomās, galvenokārt dabaszinībās, skolotāju skaits būs nepietiekams, norāda K. Vāgnere. «Šīs demogrāfiskās izmaiņas ir izaicinājums izglītības sistēmām, taču tā ir arī iespēja izglītības sistēmas atjaunināt, modernizēt, padarīt efektīvākas un kvalitatīvākas, tomēr vienlaikus saglabājot tās tradīcijas un pozitīvo pieredzi, kas sevi pierādījusi jau ilgākā laika posmā,» viņa teic.