Nezaudēt apņēmību
Viena no piedāvātajām programmām ir datorapmācības senioriem ar vāju redzi. Datorapmācībām organizācijas telpās līdz šim pieteikušies ap 40 senioriem, taču visu apmācīšana prasa laiku, jo vienlaikus nodarbībā var piedalīties ne vairāk par trim četriem cilvēkiem. Kursi notiek ar programmu Magnifier, kas attēlu palielina četras līdz 12 reizes - tā pieejama jebkurā datorā, tāpēc seniori var turpināt izmantot datoru arī mājās. Brīvprātīgā pedagoģe Antra Balode skaidro, ka iniciatīvas Pieslēdzies, Latvija! ietvaros katrs seniors apmeklē 12 nodarbības trīs stundu garumā reizi nedēļā. Kursi paredzēti cilvēkiem ar redzes problēmām pēc 50 gadu vecuma.
Kursu dalībnieks Ints Heidemanis stāsta, ka vēlas iet līdzi laikam, internetā attīstot savu uzņēmējdarbību un meklējot veidus tās reklamēšanai sociālajos tīklos. Anita Krivcova ir otra centīgā seniore, kas, izmantojot datora ekrāna palielināšanas programmu, internetā meklē darbu. Viņa stāsta, ka mācībās mēdz iet grūti, jo jāpierod pie datorpeles un ekrāna iestatījumiem, taču galvenais ir nezaudēt apņēmību. Par iespēju pieteikties kursiem viņai telefonzvanā pavēstījusi LNB Rīgas pilsētas organizācijas vadītāja Sarma Pārstrauta.
Priecīgi par katru
Datorapmācība ir tikai viena no organizācijā pieejamajām aktivitātēm. I. Heidemanis stāsta, ka ar Rīgas pilsētas organizācijas palīdzību piedalījies ekskursijās, pieredzes apmaiņā un konferencēs ar citiem vājredzīgiem un neredzīgiem senioriem. Daudzas Rīgas organizācijas biedriem piedāvātās ekskursijas pa Latviju un kaimiņzemēm notiek sadarbībā ar Zemgales priekšpilsētas invalīdu grupu Aizvējš. Vēl organizācija piedāvā atbalsta grupas, individuālas psihologu konsultācijas, kā arī sarunu klubus ar groziņiem. Sadarbībā ar metodistu baznīcu seniori ar redzes invaliditāti var iesaistīties arī rokdarbu pulciņā.
Organizācijas valdes priekšsēdētāja Sarma Pārstrauta stāsta: «Esam priecīgi par katru, kurš atnāk un mums uzticas. Biedrība ir biedrība tāpēc, ka šeit cilvēki cits citu var atbalstīt un rast drauga plecu.» Padomju laikos bija pieejami plašāki finansiālie līdzekļi un pat sanatorijas, šodien palīdzība jālūdz pašvaldībai un jāraksta dažādi projekti. Organizāciju ļoti atbalstījis arī Borisa un Ināras Teterevu fonds, no kā citu aktivitāšu starpā finansētas peldēšanas apmācības neredzīgajiem.
Veicina izpratni
LNB Rīgas organizācija dažādos veidos mēģina vairot izpratni par vājredzīgo un neredzīgo senioru ikdienas problēmām un vajadzībām. Piemēram, tiek pētītas neredzīgo cilvēku iespējas pārvietoties ar sabiedrisko transportu, un atklātās problēmas tiek izrunātas ar attiecīgajām pašvaldības iestādēm. Šādās vizītēs noder simulācijas brilles, kas tiek ņemtas līdzi kā izpratnes veicināšanas rīks. Katra no brillēm «pārstāv» kādu slimību - glaukomu, kataraktu, tīklenes bojājumus u. c. Uzvelkot brilles un iejūtoties vājredzīgo ādā, cilvēkiem ar normālu redzi ir vieglāk saprast, cik sarežģīta ir ikdiena ar daļēji vai pilnīgi aizmiglotu, vai ievērojami ierobežotu redzi. Ja vien redzes invaliditāte būtu kā brilles, ko nepieciešamajos brīžos varētu noņemt...
Realitātē daudziem cilvēkiem pilnīgā vai daļējā tumsā jādzīvo katru dienu. Mūsu sarunas laikā Pārstrautas kundzei piezvana kāda pensionāre ar 1. grupas redzes invaliditāti, kura pēc vīra aiziešanas aizsaulē palikusi viena un neiziet no mājas. Viņa meklē atbalstu. S. Pārstrauta uzsver - mierinājumu un derīgu padomu šeit var meklēt ikviens vājredzīgs vai neredzīgs seniors. Daudzos gadījumos visgrūtāk klājoties tieši senioriem ar 2. grupas redzes invaliditāti. 1. grupas redzes invalīdiem pienākas valsts apmaksāts pavadonis, bet 2. grupas invalīdiem, kuru redze var būt ļoti vāja vai stipri bojāta, ārpus mājas jāiet vieniem. Tāpēc daudzi nevēlas pamest savu komforta zonu. Lai arī organizācija cenšas īstenot mājas vizītes, arvien trūkst cilvēku un finanšu resursu, lai regulāri apciemotu visus. S. Pārstrauta pauž prieku par to, ka organizācijas telpas atrodas Rīgas centrā (K. Barona ielā 90 - 14), kas vieglāk sasniedzams cilvēkiem ar redzes invaliditāti no dažādiem galvaspilsētas rajoniem.
Visgrūtāk klājas tiem senioriem, kas zaudējuši acu gaismu un palikuši vieni. Zaudējot redzi, mainās vajadzības, mainās arī draugi, un rodas gan psiholoģiskas, gan tīri praktiskas problēmas. Šādās situācijās organizācijas vadītāja iesaka vērsties pie vietējā sociālā dienesta, kas var sniegt atbalstu, kā arī nodrošināt aprūpi mājās. Sociālā dienesta pārziņā ir arī pieteikumu sagatavošana neredzīgu senioru uzņemšanai pansionātā.
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un informāciju var sniegt arī kāda no Latvijas Neredzīgo biedrības 12 struktūrvienībām, kas atrodas dažādās Latvijas vietās. Rīgā sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un vājredzīgu un neredzīgu cilvēku apmācību, lai viņi varētu veiksmīgāk iekļauties sabiedrībā, sniedz LNB Rehabilitācijas centrs Pāles ielā 14/14.
Pleca sajūta un balsts
I. Heidemanis jau vairāk nekā septiņus gadus ir LNB Rīgas pilsētas organizācijas biedrs. Pateicoties biedrībai, 74 gadus vecais kungs iepazinis ļoti daudzus cilvēkus un stāsta, ka svarīgi ir gūt pleca sajūtu: «Tie ir mani cilvēki, mums ir viena problēma.» Kungs, kurš ar vienu aci neredz nemaz, bet ar otru redz ļoti vāji, organizācijā uzzinājis par brīvā laika un interešu pasākumiem, kā arī par dažādiem jaunumiem un vājredzīgiem senioriem aktuālām izmaiņām likumdošanā.
Lai kļūtu par organizācijas biedru, nepieciešamas divas fotogrāfijas. Iestāšanās maksa kopā ar gada biedru maksu ir 5,60 EUR, pēc tam gada dalības maksa - 2,80 EUR. Nav būtiski, kāda ir seniora redzes invaliditātes pakāpe un vai tā vispār ir - ja cilvēkam ir redzes problēmas un vēlme iestāties, biedrība viņu labprāt uzņems savās rindās. Biedru pieņemšana notiek katru otrdienu un ceturtdienu no plkst. 11 līdz 14.
Organizācijas nākotnes plāni un idejas iedvesmo - biedri kopā ar organizācijas vadību plāno lasītāju un ceļotāju klubiņu, dziedāšanas nodarbības un citas lieliskas iniciatīvas. Organizācijas nesavtīgo vīziju kodolīgi formulē I. Heidemanis: «Viss ir atkarīgs no paša. Jājautā sev: ko es varu dot savai ģimenei, savai valstij un savai biedrībai? Nevis no dzīves jāņem, bet dzīvei jādod.»