Trīs rīkotāji
Eiropas Arodbiedrību konfederācija 29. septembri bija pasludinājusi par Eiropas Rīcības dienu. Latvijas pilsētās šajā dienā protesta akciju rīkoja vairākas arodbiedrības. Latvijas Apvienoto biedru arodbiedrības (LABA) mērķis bijis «pievērst sabiedrības uzmanību tam, ka taupības režīms mūsu valstī tiek īstenots galvenokārt uz mūsu valsts iedzīvotāju labklājības rēķina». Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības dalībnieki protestēja pret Eiropas Komisijas lēmumiem - tā esot līdzvainīga tajā, ka pašlaik Latvijā aptuveni 30% iedzīvotāju nevarot atļauties iegādāties visus medikamentus. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) piketā galvenās protestētāju prasības bija vērstas pret valdības plānotajiem taupības pasākumiem, prasot papildu darbvietu nodrošināšanu un progresīvā nodokļa ieviešanu.
Katra akcija bija pulcējusi dažus simtus protestētāju, pārsvarā pensionārus, arodbiedrību biedrus un partiju aģitatorus, novēroja Diena. LABA aicinājumam pulksten 13 apturēt satiksmi un skaļi taurēt bija atsaukušies tikai daži sabiedriskā transporta šoferi un taksisti, bet garām braucošie privāto spēkratu vadītāji to ignorēja.
LABA akcijā, kuras priekšsēdētāja Vineta Sprugaine pati Saeimas vēlēšanās kandidē no SC saraksta, tika dalīti sarkani baloni ar SC simboliku, protestētāju pūlī bija redzami šīs partiju apvienības karogi, bet uz protestētāju plakātiem bija lasāmi aicinājumi nebalsot par varas partijām.
Pie valdības ēkas LBAS rīkotajā akcijā protestētāju bariņi bija sasējušies kopā ar jostām, uz kurām bija lasāms aicinājums iestāties pret pārmērīgu taupību.
Spānijā ģenerālstreiks
Beļģijas galvaspilsētas ielās kopīgā protestā vienojās cilvēki no aptuveni 30 valstīm. Viņi izsauca dažādus saukļus, piemēram, «Nost ar taupību!, «Prioritāti darbvietām un izaugsmei!», kā arī pūta svilpes un taures. «Mēs esam šeit, lai teiktu nē pieaugošajam taupības plānu skaitam, kurus pieņēmušas gan valdības, gan Eiropas institūcijas,» sākoties gājienam, norādīja Francijas arodbiedrības CGT līderis Bernārs Tibo. «Mēs aicinām finanšu krīzei nepievienot bezprecedenta sociālo krīzi.»
Policija ar metāla nožogojumiem norobežoja Eiropas Savienības institūciju kvartālu, bankas un veikalus. Lai izvairītos no vardarbīgiem protestiem, policija aizturējusi aptuveni 150 cilvēku, kuri izrādījuši agresijas pazīmes.
Līdzīgi protesti notika arī Grieķijā un Īrijā, kur bezdarba līmenis sasniedzis augstākos rādītājus pēdējo desmit gadu laikā, bet Spānijā, kur tas dubultojies pēdējos trijos gados, notika ģenerālstreiks, pirmais kopš 2002. gada. Spānijas galvaspilsētā Madridē protestu dēļ tika paralizēts sabiedriskais transports, bet daļa protestētāju devušies uz veikaliem un bankām, lai panāktu to slēgšanu, raksta BBC. Portugālē arodbiedrības kopīgās demonstrācijās vienojušas aptuveni 30 tūkstošus strādājošo.
Grieķijā protestējuši ārsti un vilcienu vadītāji, bet Īrijā kāds vīrietis ar smago automašīnu bloķējis ieejas vārtus pie parlamenta ēkas. Franči izgāja demonstrācijās, jo iebilst pret valdības plānu palielināt pensionēšanās vecumu.
Lietuvas galvaspilsētā Viļņā aptuveni 400 cilvēku protestēja pret valdības lēmumu samazināt atalgojumu sabiedriskajā sektorā strādājošajiem. «Visi Eiropas strādājošie šodien ir ielās, lai paustu sašutumu par tuvredzīgo ienākumu samazināšanas politiku,» aģentūrai AP stāstīja inženieris Vītauts Jusis, kurš kopš pagājušā gada ir bez darba.