Amerikāņu plāni ir satraukuši ķīniešus, kas uzskata, ka tādējādi Vašingtona vēlas ierobežot Pekinas centienus palielināt globālo ietekmi, un eiropiešus, kam grūti pieņemt, ka Eiropa vairs nav amerikāņu ģeopolitisko prioritāšu pašā augšgalā.
Liesāks karaspēks
Pagājušajā nedēļā, iepazīstinot plašāku publiku ar jauno militāro stratēģiju, ASV prezidents Baraks Obama paziņoja, ka valsts varenības simbols - bruņotie spēki - kļūs liesāks. Viņa administrācijas plāns paredz, ka tuvāko desmit gadu laikā ASV militārie izdevumi tiks samazināti par 450 miljardiem dolāru (248 miljardi latu). Pagājušajā gadā ASV militārais budžets bija 739,3 miljardi dolāru (406,6 miljardi latu), raksta BBC.
Tēriņu cirpšana pilnīgi noteikti nozīmē, ka tiks samazināts bruņotajos spēkos dienošo karavīru skaits. Pagaidām konkrēti skaitļi netiek izpausti, bet avoti Pentagonā apgalvo, ka līdz 2022. gadam armijā un jūras kājnieku korpusā dienošo kareivju skaits tiks samazināts par 10-15%. Tādējādi bez darba palikšot vairāki desmiti tūkstoši militārpersonu.
«Jā, mūsu karaspēks kļūs liesāks, bet pasaulei ir jāzina - ASV saglabās savu militāro pārākumu ar bruņotajiem spēkiem, kas ir mobili, elastīgi un gatavi visdažādākajiem apstākļiem un draudiem,» paziņoja B. Obama. Viņš piebilda, ka «kara vilnis Afganistānā atkāpjas», tādēļ ir pienācis laiks, lai ASV atjaunotu savu ekonomisko spēku.
Jaunā stratēģija faktiski pieliek punktu vairākas desmitgades realizētajai ASV militārajai doktrīnai, kas noteica, ka valstij ir jābūt spējīgai piedalīties divos militārajos konfliktos vienlaikus.
Ķīna vēlas mieru
B. Obamas jaunā militārā stratēģija paredz, ka turpmāk amerikāņu galvenā prioritāte būs Āzijas un Klusā okeāna reģions, lai izrādītu pretsparu Ķīnai, kas līdz ar ekonomisko uzplaukumu mērķtiecīgi palielina politisko un militāro varenību.
Ķīnas Aizsardzības ministrija (ĀM) pirmdien paziņoja, ka ASV ir pārpratušas Pekinas centienus modernizēt militāro aizsardzību. «Ķīna stingri virzās pa miermīlīgas attīstības, neatkarīgas un mierpilnas ārpolitikas un nacionālās aizsardzības politikas ceļu,» teikts Ķīnas ĀM paziņojumā. «Mūsu aizsardzības spēku modernizācija un attīstība saskan ar Ķīnas objektīvajām drošības vajadzībām. Tas ir nosacījums miera un stabilitātes veicināšanai reģionā un nerada draudus nevienai valstij.»
Tikmēr eiropieši prāto, ko ASV jaunā militārā stratēģija nesīs vecajam kontinentam. Vācijas raidorganizācija Deutsche Welle lēš, ka ASV varētu samazināt Vācijā dienošo karavīru skaitu, kas pašlaik ir 52 tūkstoši, un vēlāk arī slēgt vairākas militārās bāzes.
Jau iepriekš ir izskanējusi neoficiāla informācija, ka līdz 2015. gadam no Vācijas tikšot izvesti vairāk nekā desmit tūkstoši ASV militārpersonu. Tādā gadījumā ievērojamus ekonomiskos zaudējumus ciestu pilsētas, kuras atrodas netālu no amerikāņu militārajiem objektiem.
Analītiķi domā, ka amerikāņi no Eiropas neaizies pavisam, tomēr eiropiešiem vajadzēs vairāk paļauties uz saviem spēkiem. «Eiropa būs svarīgs partneris ASV, bet, kad nākotnē konflikti notiks pie mūsu sliekšņa, Eiropai tos nāksies risināt vienatnē,» uzskata drošības eksperts Olivers Trētners no Vācijas Starptautisko un drošības attiecību institūta.