B. Obama, kurš pirmo reizi kopš stāšanās amatā 2009. gadā oficiālā vizītē apmeklēja Briseli, paziņoja, ka Krievijas līderi ir dziļi maldījušies, cerot, ka pasaule vienaldzīgi noskatīsies uz dramatiskajiem notikumiem Ukrainā un ka viņiem izdosies iedzīt ķīli starp ASV un Eiropu.
«ASV un Eiropa ir vienotas atbalstā Ukrainai. Mēs esam vienoti saistībās pret Eiropas drošību. Mēs esam vienoti apņēmībā izolēt Krieviju,» sacīja B. Obama. «Ja Krievija turpinās tādā pašā garā, tad izolācija padziļināsies, sankcijas pastiprināsies un tas radīs nopietnas sekas Krievijas ekonomikai.»
Arī Eiropas Komisijas vadītājs Žozē Manuels Barrozu uzsvēra Eiropas un ASV vienotību attiecībā pret Krievijas rīcību Ukrainā. «Nepieņemama rīcība nesīs ļoti nopietnas sekas. Tā ir vēsts, ko mēs sūtām Krievijas vadītājiem,» paziņoja Ž. M. Barrozu. «XXI gadsimtā ir nepieļaujami, ka viena spēcīga valsts sagrābj vispāratzītu daļu no citas valsts.»
ES Padomes prezidents Hermans van Rompujs paziņoja, ka Krievijas rīcība Krimā ir «apkaunojoša un mēs to neatzīsim». Viņš arī uzsvēra, ka sankcijas pret Krieviju nav sods vai atriebība, bet «pozitīvs stimuls, lai veicinātu krīzes risināšanu diplomātijas ceļā».
Līderi arī apliecināja, ka Brisele un Vašingtona kopīgi strādās, lai samazinātu Eiropas atkarību no Krievijas energoresursiem.
ASV prezidents uzskata, ka būtu jānodrošina regulāra NATO klātbūtne Austrumeiropas valstīs, kuras pēc Krimas aneksijas jūtas apdraudētas, bet ir pārliecināts, ka Eiropas drošība nevar balstīties tikai uz ASV pleciem un visiem ir jāiegulda kolektīvajā drošībā. «Situācija Ukrainā mums atgādina, ka brīvība nav par brīvu un mums visiem ir jāizrāda vēlme par to maksāt,» teica B. Obama.
Atbildot uz jautājumu par iespējamo Ukrainas un Gruzijas uzņemšanu NATO, viņš noraidīja iespēju, ka alianse tuvākajā laikā varētu paplašināties uz austrumiem.