Protams, ka joprojām uzskatu savu rīcību par pareizu un noteikti būtu rīkojies tāpat. Šodienas skatījumam klāt ir pievienojusies pašvaldību vadītāju pavisam noteiktā vēlme panākt, lai tiktu aizsargāti pašvaldību budžeti. Lai pašvaldību finanšu līdzekļi, kas atrodas bankās, tiktu aizsargāti ar likumu. Šodien likums par noguldījumu garantiju fondu aizsargā tikai privātpersonas un komercsabiedrības, bet pašvaldības kā tādas tas šobrīd neizsargā, bet tā taču ir publiskā nauda, kuras aizsardzība ir vajadzīga.
Vai esat vērsušies ar attiecīgu iniciatīvu pie valdības, lai vairāk aizsargātu pašvaldību finanšu līdzekļus?
Par šo jautājumu Latvijas Lielo pilsētu asociācijā esam runājuši ar finanšu ministru. Mēs to esam apsprieduši arī ar premjeru. Un domāju, ka šo sarunu turpināsim, jo pašvaldību budžetiem ir nepieciešama aizsardzība. Tagad Latvijas Krājbankas kontā mēs pazaudējām 140 tūkstošus latu. Tas ir konts, caur kuru plūda iedzīvotāju nekustamā īpašuma nodoklī samaksātā nauda. Tādēļ gribam panākt, lai arī pašvaldību nauda atbilstu likumam par noguldījumu garantiju fondu, jo tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai turpmāk mēs vairs nepazaudētu naudu bankās.
Vai jūs domājat prasīt, lai valsts garantē visu pašvaldību naudu, kas atrodas bankās?
Jā, tas būtu pareizi. Tas, ka šodien publiskā nauda nav aizsargāta, ir nepareizi, jo jautājums skar gan valsts budžetu, gan pašvaldību budžetu lietas, kas pašlaik ir nodalītas no garantiju saņemšanas.
Vai pēc pēdējā laika noteikumiem pašvaldības ir saņēmušas no valsts kādus papildu skaidrojumus, kritērijus, kā rīkoties ar pašvaldību līdzekļiem?
Šobrīd kritērijs ir viens - lētākā apkalpošana un izdevīgākie procenti.
Vai pašvaldībai obligāti ir jāievēro šis kritērijs?
Jā, jo pašvaldību kontrolē Valsts kontrole. Bet valsts līdzekļu izšķērdēšanas novēršanas likums paredz, ka pašvaldībai ir jāizvēlas lētākais pakalpojums. Savukārt, ja noguldām naudu depozītā, tad mums ir jāizvēlas lielākie procenti. Mēs veicam aptaujas starp bankām, lai atbilstoši ievērotu šos kritērijus.
Bet vislielākie procenti taču var būt visnedrošākajā bankā?
Parasti taisni tā arī ir, bet pamēģiniet Valsts kontrolei iebilst. Turklāt ir vēl viena kontrolējošā institūcija - KNAB -, kuras skaidrojums ir viens - ir jāievēro likums. Ja likumā tā rakstīts, tad tieši tā ir jārīkojas. Pēdējā laika pieredze tomēr liecina, ka būtu stipri jāpārdomā, vai tur viss ir kārtībā ar šo regulējumu.
Varbūt ir iespējams esošā normatīvā regulējuma detalizētāks skaidrojums, izvērtējot publiskā sektora institūciju iespējas izvēlēties banku pēc izvērstākiem kritērijiem?
Jā, bet mums nav šādu izvērstāku kritēriju. Arī tagad pēc visa tā, kas notika. Tas ir otrs jautājums, ko esam runājuši ar Vilka kungu, ka būtu nepieciešams biežāks un precīzāks uzraugošo institūciju skaidrojums. Un situācijas analīze vismaz satraukuma brīžos. Jo pirms Krājbankas notikumiem neviens nevienu vārdu ar mums nerunāja - tas bija viens rīts, un filma bija beigusies. Kad situācija ir tāda, kāda tā ir visā Eiropā, kad runā, ka bruks viena banka, tad otra, - kur ir kompetento institūciju skaidrojumi? Ja ne publiskajā telpā, tad vismaz vadītājiem, kuri operē ar lielām summām un ir atbildīgi par šo summu saglabāšanu. Mēs pašvaldību vadītāji ļoti vēlamies šādu sarunu, vēlamies izveidot sistēmu, kurā šāda diskusija notiek.
Vēlreiz precizēsim pavisam skaidri. Tikko ir bijis notikums ar Latvijas krājbanku, tad ažiotāža ap Swedbank. Vai kopš šā laika pašvaldības ir saņēmušas skaidrākus kritērijus no Finanšu ministrijas un tagad labāk zina, kā rīkoties, nekā toreiz?
Mēs esam uzdevuši finanšu ministram jautājumu par Valsts kasi. Vai Valsts kase varētu pārņemt šīs funkcijas rīkoties ar pašvaldību līdzekļiem. Protams, finanšu ministrs teica, ka ne, jo Valsts kase nav komerciestāde. Arī likums Valsts kasei, kā saprotu, neļauj ar to nodarboties. No mums prasa būt stingrākiem un drošākiem, bet nekādus skaidrākus kritērijus, kā rīkoties, ja šīs drošības nav, saņēmuši neesam.
Varbūt pašvaldībām savs liktenis jāņem savās rokās un visām kopā jāizveido pašvaldību banka, kur tad arī glabāt pašvaldību naudu?
Šādas idejas mums bija piecpadsmit gadus atpakaļ, bet šodien ir ļoti stingri nosacījumi, lai veidotu tādu institūciju kā banka. Izveidot banku - tas arī ļoti dārgi maksā. Mēs gribam tikai drošību. Mums taču ir uzraugošās institūcijas, kuras kontrolē banku darbību. Tām ir jāsniedz informācija klientiem, kas strādā ar bankām.
Kāda šobrīd ir Jelgavas pašvaldības politika attiecībā uz līdzekļu izvietošanu bankās?
Esam izvietojuši savus līdzekļus gan valsts bankās, bankās ar valsts kapitāla daļu, gan pārējās bankās, par kurām uzskatām, ka to pakalpojumi ir pietiekami lēti un ātri. Jo mums ir ļoti svarīgi, lai mūsu sadarbības projektu īstenotāji būtu vienādās bankās un pārskaitījumi pēc iespējas vairāk notiktu vienu un to pašu banku iekšienē. Esam lēmuši, ka riski ir jāsadala pa vairākām bankām. Mēs atbildam par savu naudu un tādus pārmetumus, ka esam mēģinājuši glābt savu pašvaldības naudu, neņemam nopietni. Mēs esam atbildīgi savu pilsētas iedzīvotāju priekšā.