Viss notika _Ventspilij_ par labu - Vairogs un Kārters beidzot spēlēja savā līmenī, Kuzminsks zem groza spēja apturēt Parahovski. Savus metienus realizēja Jānis Strēlnieks un Māris Gulbis. Ja _Ventspils_ grib sērijā uzvarēt, šo spēli viņiem vajadzēja «ņemt».
Spēles pirmajā pusē uz brīdi tiešām šķita, ka VEF ir padevies. Tas acīmredzot bija tikai īss vājuma brīdis. BK Ventspils atkal iegāza pārāk individuālā spēle. Cīņas gaitā vienreiz, otrreiz un pat trešoreiz attaisnojās individuālie pūliņi, taču izšķirošajos brīžos nesanāca. To spilgti parāda Efedžuku sniegums beigās, kad viņš izdarīja virkni trīspunktnieku, nemeklējot labākas uzbrukuma iespējas. VEF ar kombinācijām guva savus punktus un uzvarēja.
Skaidrs, ka pēc šādas uzvaras psiholoģiskās priekšrocības ir VEF Rīga komandai, taču grūti teikt, cik kaujasspējīgs būs tās sastāvs.
Kas attiecas uz apelācijas komisijas noraidīto protestu par sērijas otrās spēles pārspēlēšanu, manuprāt, pārspēlei bija jānotiek. Tā uzskata arī citi basketbolisti, ar kuriem par to esmu runājis. Tiesnešiem ir jānes lielāka atbildība. Šajā situācijā visi redzēja kļūdu, izņemot tiesnešus. Loģiski būtu bijis paņemt tehnisko minūti, paskatīties video un izlemt, kā turpināt spēli.
Tiesa, VEF Rīga uzvara Ventspilī šo konfliktu varētu nolīdzināt, un rīdziniekiem vajadzētu kļūt mierīgākiem, jo rezultāts ir kļuvis 2-1 viņu labā, nevis otrādi. Ja arī sērijas iznākumu izšķirs viena uzvara, tas būs beigās, un šis starpgadījums būs pagātne.