«Ko daru? Atpūšos. Tas ir labākais, ko šajā situācijā varu darīt,» sazvanīts Kalgari, skaidroja Ivanāns. Viņa mēģinājumi atgriezties hokeja laukumā pagaidām bijuši neveiksmīgi.
Pašsajūta joprojām nav laba?
Nav jau traki, bet nav arī tā, ka par simt procentiem es būtu gatavs spēlēt. Ārsti savu nostāju nav mainījuši - spēlēt neļaus, kamēr pilnībā nebūšu atguvies no savainojuma. Biju aizbraucis pie speciālistiem uz Toronto. Viņi atkārtoja jau iepriekš dzirdēto, ka ar šādām lietām nejoko.
Pats arī jūti, ka vēl nevari spēlēt?
It kā jau jūtos normāli, bet kā sāku strādāt uz pilnu slodzi, tā kaut kas «ķeksējas» (šo vārdu sarunas laikā Raitis atkārtoja vairākkārt. - aut.). Simptomi nav pazuduši. Tie, kas šādu situāciju nekad nav piedzīvojuši, manas sajūtas nekad nesapratīs.
Cik ilgi tas varētu vilkties?
Tur jau tā lieta, ka neviens nevar pateikt, kad es varētu būt gatavs atgriezties laukumā. Tās var būt divas vai trīs nedēļas, bet tikpat labi var paiet arī gads. Sliktākais, ka treniņi situāciju tikai pasliktina. Nepieciešams pilnīgs miers, bet kā lai es mierīgs nosēžu mājās? No bezdarbības traks var palikt! Emocionāli ir visgrūtāk. Es jau pēc divām nedēļām gāju uz zāli un kārtīgi «močīju», bet tad jutu, ka kaut kas «ķeksējas». Ārsti mani ir brīdinājuši, ka pie slodzes galvā paaugstinās asinsspiediens un tas nav labi.
Kā lai zina, kad ir pienācis laiks atsākt treniņus. Cik saprotu, tad tikai treniņu režīmā var konstatēt, ka simptomi nav izzuduši?
Tur jau tā lieta, ka veidojas gandrīz vai apburtais loks. Sajūta uzlabojas, un liekas, ka var atsākt darboties, bet pēc slodzēm atkal viss tiek sabojāts. Situācija pasliktinās, un atkal ir jāietur pauze.
Komandas vadība situāciju uztver ar sapratni?
Jā, pilnībā. Decembrī jau biju devies kopā ar komandu izbraukumā. «Ģenerālais» (kluba ģenerālmenedžeris) man piekodināja, lai tikai es ārstiem stāstot taisnību. Vienīgi es pats varot zināt, kāda patiesībā ir situācija. Vajagot būt atklātam, komanda mani sapratīšot. Vēl aizvakar man bija saruna ar «ģenerālo». Viņš uzsvēra, ka es joprojām esmu daļa no komandas un ka uz dzīvi vajagot raudzīties pozitīvi. Patlaban ne jau man vienam ir šāda problēma. Ar līdzīgiem simptomiem Dereks Bugārds no Rangers un Koltons Ors no Toronto arī nevar spēlēt.
Prātīgākais laikam ir šosezon par hokeja spēlēšanu vairs nedomāt?
Pagaidām tā ir bijusi mana lielākā kļūda, ka visu laiku esmu steidzies. Mājās nevaru nosēdēt, bet labākais, kas var būt, ir pilnīgs miers.
P. S. Raitim Ivanānam līgums ar Flames ir arī uz 2011./2012. gada sezonu. Pagājušajā vasarā viņš parakstīja divu gadu līgumu ar Kalgari klubu par 1,2 miljoniem ASV dolāru.