Tā kā iecienīti kļuvis runāt par nepieciešamību veidot Latvijā «uz zināšanām balstītu ekonomiku», «viedo ekonomiku» utt., būtu jauki, ja par valsts nākotni degošie Saeimas deputāta amata kandidāti pievērstos Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajam informatīvajam ziņojumam Par Valsts pētījumu programmām 2014.-2017. gadam. Jo lielā mērā tieši atkarībā no lēmumiem, kas saistīti ar šīm programmām, būs atkarīgs, kādiem izpētes virzieniem tiks koncentrēti finansiālie resursi.
Savulaik ministrs (bijušais) Ķīlis, kuram bija spējas saplēsties ar visdažādākajām IZM uzraudzīto nozaru profesionālajām grupām, ar vieglu sadisma pieskaņu balsī brīdināja, ka Eiropas Savienībā (ES) mainās zinātnes finansēšanas modelis, ka konkurence starp dalībvalstu zinātniekiem kļūs asāka. Pārmaiņu faktu ziņojumā atzīst arī pašreizējā IZM vadība, norādot, ka Latvijas iemaksas ES kopējā programmā Apvārsnis 2020 (Horizont 2020) varētu sasniegt 105 miljonus eiro, attiecīgi būtu vēlams, lai Latvija spētu no ES kopējā «katliņa» zinātnei un inovācijām piesaistīt kaut vai tādu pašu summu. Lai rezultāts nav tāds, ka Latvija finansē citu valstu zinātniekus. Tātad pirmais jautājums, par kuru politiķiem vajadzētu diskutēt, ir: vai šis loģiskais mērķis tiks sasniegts? Rodas bažas, ka ne. Un tādēļ attiecīgi otrais jautājums: kas traucē, un ko var palīdzēt?
Pēc iepazīšanās ar ziņojuma pielikumiem radās iespaids, ka turpinās ieraža katram vilkt deķīti uz savu pusi, pieteikt saturiski līdzīgus izpētes virzienus, tā riskējot, ka zaudētāji būs visi. Apzinoties savu kompetences trūkumu par šo programmu izvērtēšanas procesu, lūdzu zinošāku cilvēku padomu. Saņēmu. Tā kā viedokļa izteicēji ir iesaistītās un ieinteresētās puses, tas, iespējams, kā mēdz teikt, jāpadala ar divi. Un tomēr liekas, ka problēma ir ne tikai pieteikto programmu dublēšanās, bet arī procesa organizēšana kā tāda. Lūk, citāts no viena viedokļa: «Tur ir ne tikai dublēšanās, bet arī skaidri redzama nelikumīga rīcība. Pēc savas būtības Valsts pētījumu programmas konkurss ir valsts iepirkums, kur nolikumā tika skaidri pateikti veicamie darbi katrā prioritātē. Tāpēc pēc būtības būtu jāapstiprina tikai viena programma katrā virzienā, ko astoņu prioritāro virzienu/apakšvirzienu gadījumā vērtēšanas komisija ir apstiprinājusi. Saskaņā ar MK noteikumiem un nolikumu IZM nav tiesību izvirzīt savus uzvarētājus, bet tas netraucēja ministrijas vadībai to izdarīt. Vērtēšanas komisija šos priekšlikumus ir noraidījusi. Tāpēc IZM gāja uz valdību ar aicinājumu apstiprināt viņu izvēlēto sarakstu un uzdot vērtēšanas komisijai apstiprināt šo sarakstu.» Nespriedīšu, cik šie pārmetumi pamatoti, tomēr ir sajūta, ka tik būtiskā jautājumā kā finansējums zinātnei ir radušies jauni negludumi un riski ieslīgt sūdzībās, pārsūdzībās, intrigās un galarezultātā vismaz daļu naudas zaudēt.