Izlaidums un kartupeļi
Liena ar Viesturu (30) precējusies jau vairākus gadus, taču pazīstami viņi ir daudz ilgāk, jo kopā mācījās vienā kursā Cēsu arodskolā. Jau skolas laikā jaunieši bieži brauca uz laukiem pie vecākiem. Vienu nedēļu pie Lienas, otru - pie Viestura. Radinieki Lienu pieņēma kā Viestura draudzeni un Viesturu kā Lienas puisi. Meitene nebija redzējusies vienīgi ar puiša māti Aiju, kura dzīvoja un strādāja Īrijā. Mājās viņa ieradās reti, parasti pāris reižu gadā, lai būtu klāt svarīgos ģimenes dzīves notikumos. Tādos kā dēla arodskolas izlaidums. Tas arī bija brīdis, kad Liena un Aija īsi pirms svinīgās daļas viena otru pirmo reizi ieraudzīja. Aija Lienai nedāvināja ziedus, pat neveltīja viņai nevienu skatienu. Pirmos vārdus abas pārmija izlaiduma svinībās Viestura mājās. Uz plīts katlam pārbēga vārīties uzliktie kartupeļi. «Pieskati!» - uzsauca Aija. Viss. Vairāk viņa neizrādīja nekādu interesi un neko nejautāja. Nākamajā dienā, sēžot pie pusdienu galda, Liena jautāja - kur palicis Viesturs? Māte viņai atcirta - kāda tev daļa par to, kur ir mans dēls? Liena neko neatbildēja, pasmaidīja.
Gandarījums par arodskolas diplomu nebija ilgs. Liena un Viesturs iestājās augstskolā. Naudas nebija, galus savilkt neizdevās. Jaunieši pārgāja uz neklātienes nodaļu. Aijai šāds lēmums nepatika, un viņa uzstāja uz saviem plāniem. Dēlam esot uz gadu jābrauc peļņā uz Īriju. Tur nopelnīs naudu mācībām un dzīvoklim.
Goda jautājums
Viesturs nevarēja palikt mājās, kaut viņam bija neiedomājami grūti šķirties no savas mīļās meitenes. Taču Aija saimniekiem Īrijā bija apsolījusi, ka atvedīs strādnieku, un tas bija goda jautājums - solīto izpildīt. Liena solīja Viesturu sagaidīt, bet vienam bez otra dzīvot bija grūti. Pēc diviem mēnešiem meitene sakravāja čemodānā pašu nepieciešamāko un brauca pie sava mīļotā. Sākotnēji viņi apmetās pie Viestura mātes. Cerības, ka attiecības starp sievietēm uzlabosies, drīz vien izplēnēja. Liena ar Aiju dalīja mājvietu zem viena jumta, bet tā arī nekad no sirds neizrunājās. Attiecības bija saltas.
Ārēji trauslajā Viestura mātē slēpās valdonīgums. Ja nebija tā, kā viņa teica, sākās skandāli, Aija apvainojās un nesveicinājās. Lienas sākotnējā atvērtība pret drauga māti drīz noplaka. Viņa biežāk pavadīja laiku savā istabā un izvairījās satikt jauno radinieci. Aija bieži pārmeta, ka dēls no draudzenes atvadās ar buču un ik vakaru sagaida viņu no darba. Pārmeta Lienai, nevis dēlam. Pārmeta pirkumu nelietderību, vēlo vakariņošanu un daudz ko citu. Liena uz drauga mātes iebildumiem neatbildēja, klusēja vai pasmaidīja. Viņa nevēlējās ielaisties konfliktos ar Aiju, gaidīja, kad Aija viņu pieņems, kad norims. Kādā dusmu lēkmē Aija kliedza, ka Liena viņai ir nulle, tukša vieta. Tad Liena neizturēja un atcirta - tu man arī esi nulle. Attiecības mainījās, Liena vairs tik ļoti necentās būt jauka un mīļa.
Savā mājā
Viesturs un Liena pārvācās uz citu māju, tālāk no Aijas. Sievietes viena pie otras ciemos negāja. Dēls māti apciemoja viens. Pēc pāris gadiem abi slepeni apprecējās. Tad arī vīra radi kļuva salti, atturīgi - neticēja, nespēja piedot, ka viss noticis slepenībā.
Pēc diviem gadiem jaunais pāris atgriezās dzimtenē. Īpašajos radu sanākšanas svētkos Liena sakož zobus un smaida. Viestura dēļ. Vīra ģimenes pasākumus viņa apmeklē reti.
Viesturs konfliktos nejaucas un sievu nekad neaizstāv. Liena ir viena pati pret visu Viestura ģimeni. Sākotnēji tas radīja slēptu agresija arī pret vīru un bija iemeslu abu nesaskaņām. Tomēr Liena mudināja vīru uzturēt draudzīgus sakarus ar ģimeni. Taču tagad arī Viesturs radu pasākumus - kāzas, kristības un dažādas jubilejas apmeklē retāk, jo Liena bieži atsakās braukt līdzi.
Šogad Lienai un Viesturam piedzima dēls. Aija jau iepriekš teica, ka dēla bērnus nekad neaudzinās, lai tiek paši galā, bet tagad kļuvusi maigāka. No Īrijas sūta drēbītes un zvana, nodod sveicienus arī Lienai. Iespējams, ka vīramāte beidzot sapratusi, ka nevajag mazbērnus jaukt pieaugušo «rotaļās», un arī to, ka dēls izslīdējis no rokām un atsvešinājies no mātes. Liena pārliecināta, ka glābt ģimenes vērtības jau ir par vēlu.