Lielākā sāpe Latvijai joprojām ir jauniešu vidū ļoti populārā marihuāna, un nekur nav pazudušas arī jaunās psihoaktīvās vielas.
Topā zālīte
2011. gadā narkotikas bija pamēģinājuši 27% 15-16 gadu vecu skolēnu, savukārt pērn - 19%, noskaidrots Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) veiktajā skolēnu aptaujā. Jaunieši visbiežāk ir pamēģinājuši marihuānu vai hašišu, kam seko LSD, amfetamīni, ekstazī un kokaīns.
Skatoties pēc statistikas datiem, var teikt, ka situācija uzlabojas. Aptuveni katrs desmitais jaunietis marihuānu jeb tā dēvēto zālīti lietojis pēdējā gada laikā, 4,4% - pēdējā mēneša laikā, tas ir par 5,3% un 1,6% mazāk nekā 2011. gadā. Ievērojami samazinājies arī marihuānas pieejamības indekss - pērn marihuānu kā pieejamu vērtēja 23,6% skolēnu, bet vēl pirms četriem gadiem gandrīz katrs trešais. Arī citu narkotiku pieejamība ievērojami samazinājusies, liecina pētījums.
Runājot jau par krietni plašāku Latvijas iedzīvotāju grupu vecumā no 15 līdz 64 gadiem, pašlaik vērojams zemākais jebkuras nelegālās narkotikas pamēģinājušo īpatsvars iedzīvotāju vidū kopš 2003. gada, kad šāda veida iedzīvotāju aptauja tika veikta pirmo reizi. Dzīves laikā narkotikas pamēģinājuši 11,4% iedzīvotāju. Līdzīgi kā tikai jauniešu vidū, arī šajā vecuma grupā visbiežāk pamēģinātā viela ir marihuāna, kam seko ekstazī, amfetamīni, inhalanti un citi opioīdi.
Izskatāmies labi
Ņemot vērā, ka situācija uzlabojas, šī ir tā reize, kad uz citu Eiropas valstu fona Latvija neizskatās slikti. «Jau daudzus gadus tādos lielos, lielos vilcienos mēs esam pa vidu,» Dienai min Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors Jānis Bekmanis. Pēc viņa teiktā, Latvija nekad nav bijusi šo topu līdere sliktā nozīmē un tāda nav arī patlaban. Arī Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra pārstāvis Julians Vicente Dienai kā piemēru min marihuānas lietošanu. Salīdzinot ar citām pētījumā iekļautajām valstīm, Latvija ir vidēji zemu, tas gan saistāms arī ar katra Eiropas reģiona īpatnībām un tradīcijām. Piemēram, Spānijā, kur ir cieši kontakti ar Latīņameriku un reģioniem, kuros tiek lietots kokaīns, tā izplatība ir krietni lielāka nekā pie mums. Spriežot pēc policijas atklāto gadījumu skaita, kokaīns Latvijā ir pēdējā vietā, un narkotiku lietotāju vidū tā pat skaitoties ekskluzīva lieta.
Latvijas samērā labo rezultātu J. Bekmanis skaidro ar iepriekšējos gados ieguldīto darbu, un tagad varot teikt, ka likumdošanas jomā nekādas lielas izmaiņas nav nepieciešamas. Nozīmīgākais solis no tiesiskā viedokļa bijis saistībā ar jauno psihotropo vielu ierobežošanu, ieviešot arī pagaidu aizlieguma sistēmu. Pozitīvie rezultāti gan esot arī bīstami, jo «var ieslīgt pašapmierinātībā, bet pēc tam ieskriet ar galvu sienā, jo kaut kas ir palaists garām», saka J. Bekmanis. Piemēram, tagad profilakse ir visvājākais punkts - vēlme darīt ir, bet izpildījums nav efektīvs.
Jāseko tendencēm Eiropā
Pēc SPKC Atkarības slimību riska analīzes nodaļas vadītājas Aijas Pelnes teiktā, lielākā sāpe Latvijai pašlaik ir marihuāna, un nevar aizmirst arī par jaunajām psihoaktīvajām vielām. Svarīgi ir sekot līdzi tendencēm Eiropā.
Saskaņā ar Eiropas 2016. gada ziņojumu par narkotikām samazinās opioīdu lietošana, bet atsevišķās valstīs diezgan strauji pieaug mirstība no heroīna pārdozēšanas. Aizvien lielāku popularitāti atkal gūst ekstazī, un šīm vielām lielāku uzmanību vajadzēs pievērst arī Latvijā. SPKC bažīgu vēl dara sintētiskie opioīdi (fentanils, meperidīns/petidīns un metadons), kas patlaban ir ļoti populāri Igaunijā. J. Bekmanis vēl aicina izskaust pieņēmumu, ka marihuāna un jaunās psihoaktīvās vielas nav tik kaitīgas kā citas, jo šāds viedoklis tikai veicina konkrēto narkotiku lietošanu.