Atmiņu istaba

Nevis 2 miljoni, bet 12 miljoni latu šogad pienāktos Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) budžetam, ja tas nebūtu politiski atslēgts no akcīzes nodokļu ieņēmumiem, kam savukārt tas politiski ar lielu patosu tika pieslēgts. Kultūra tādējādi ir zaudējusi 10 miljonus latu šogad. Premjera Einara Repšes (Jaunais laiks) valdības laikā 2003. gada politisko diskusiju rezultātā dzimušais kompromiss - iezīmētu nodokļu vietā paredzēt likumā normu, ka VKKF budžets ik gadu nedrīkst būt zemāks par iepriekšējā gada budžetu, - tagad ir nonācis līdz it kā loģiskām beigām. Vairākkārt grozīta, tagad šī norma varētu no likuma izzust pavisam. Padarot fonda finansējumu atkarīgu no politiskiem lēmumiem, VKKF budžets aizvadīto gadu laikā ir sarucis divas ar pusi reizes, salīdzinot ar 2008. gadu, un ir četras reizes mazāks nekā Igaunijai. Var filozofēt par Latvijas un Igaunijas salīdzinošo attīstību, taču pavisam noteikti Latvijas ekonomika no Igaunijas neatpaliek četras reizes. Tas tātad ir arī attieksmes, nevis tikai piespiedu konsolidācijas jautājums. Igaunijā šāda fonda finansējums aizvien ir piesaistīts akcīzes nodokļa ieņēmumiem, kas garantē līdzekļu plūsmu kultūrai. «Ļoti negribētu vairs taisīt izrādi, kur naudas trūkuma dēļ scenogrāfijai ir divi ķebļi,» Dienai atzīst režisors Mārtiņš Eihe. Politiķi atrunājas ar ilgtermiņa stratēģiju nepieciešamību, bet vajadzīgi ir līdzekļi, kuri vienkārši ir paņemti un nogriezti.