«Tendences ir neiepriecinošas,» monitoringa rezultātus komentē Providus pētniece Iveta Kažoka. Šogad, kad partijām nedraud iespēja pārlēkt atļautajiem tēriņu griestiem, priekšvēlēšanu laika lielākā problēma ir tieši mediju satura izpārdošana, izriet no viņas teiktā. I. Kažoka stāsta, ka visvairāk grēko krievu avīzes Čas un Vesti segodnja (VS), Pirmais Baltijas kanāls (PBK), Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT), vairākas krievu radiostacijas, salīdzinoši daudz aizdomīgu materiālu parādoties arī radio SWH. Pārliecinošs vairākums aizdomīgo materiālu ir veltīti apvienībai Par labu Latviju! (PLL), I. Kažoka akcentē, ka šie materiāli lielākoties ir veltīti tai PLL daļai, kas pārstāv LPP/LC, tāpat populāra šajā ziņā ir apvienība Saskaņas centrs (SC), pārējās partijas ievērojami atpaliekot. Savukārt Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) saskatījusi slēptās reklāmas pazīmes vairākos krievu medijos un LTV 7. kanālā un noformējusi administratīvos protokolus, informē NEPLP loceklis Sergejs Kārītis.
Ir vairākas iespējas, kā mediji var veidot kandidātiem labvēlīgus materiālus. Nereti tie atspoguļo pseidonotikumus - nekritiski stāsta par partiju rīkotajiem priekšvēlēšanu pasākumiem, aprakstot, piemēram, dažādas tikšanās vai vienošanās ar dažādām organizācijām. Tieši priekšvēlēšanu laikā daži deputāta kandidāti kļuvuši par dažādu notikumu galvenajiem komentētājiem, savukārt intervijās ar noteiktu partiju pārstāvjiem žurnālisti uzdod nekritiskus jautājumus, lai dotu deputātu kandidātiem iespēju parādīties pēc iespējas labvēlīgā gaismā. Pāris medijos rakstus var publicēt paši deputātu kandidāti, piemēram, laikrakstā Čas publicēties var tā izdevēja Petits prezidents Aleksejs Šeiņins, kurš kandidē no PLL saraksta, savukārt VS publicējas SC deputāta kandidāts Nikolajs Kabanovs.
LPP/LC pārstāvis Edgars Vaikulis un SC līderis Nils Ušakovs noliedz, ka viņu apvienības maksātu medijiem par rakstiem un sižetiem. E. Vaikulis vēl norāda, ka Providus neesot neitrāls vērtētājs, jo «Sorosa fonda sistēmā strādājošie cilvēki» esot politiski angažēti. Paši mediji šo jautājumu vai nu nekomentē, vai arī noliedz, ka to saturā parādītos slēptā reklāma. Arī LNT līdzīgi kā PLL kritizē pašus monitoringa veicējus, iesakot analizēt to iespējamo sasaisti ar politiku. Savukārt izdevniecības nama Petits administratīvais direktors Jurijs Jansons norāda, ka Čas raksti atspoguļo redakcijas pozīciju un par tiem neesot saņemta samaksa no PLL. «Mēs atbalstām savu prezidentu (A. Šeiņinu - red.), un tas ir normāli,» saka J. Jansons. Savukārt izdevniecības nama Fenster, kas izdod VS, valdes priekšsēdis Andrejs Kozlovs skaidro, ka laikrakstā ir tik daudz publikāciju par SC un PLL, jo tām esot lielas izredzes tikt valdībā, kā arī minētās partijas ir orientētas uz krievu tautību vēlētājiem.
Tiesa, aizdomīgos materiālus ir problemātiski dēvēt par slēpto reklāmu, jo likuma izpratnē tādā gadījumā jāpierāda, ka par materiālu kāds maksājis. Nereti gan mediji grēko, formāli norādot, kas rakstu apmaksājis, bet to publicējot ar tik mikroskopiskiem burtiņiem, ka izlasīšanai gluži vai jāņem lupa. Tomēr, ja samaksas fakts nav norādīts, mediji savu izpārdoto saturu var aizslēpt aiz savām tiesībām paust noteiktu pozīciju. S. Kārītis norāda, ka slēptās reklāmas definīcija ir pārāk šaura. KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks to nenoliedz - to, ka par materiālu ir maksāts, izmeklētājiem pierādīt esot ļoti grūti, jo «šāda veida darbības tiek ļoti rūpīgi maskētas». A. Vilks gan norāda, ka izteiktāka tendence ir Latvijas mediju politiskā pozicionēšanās, kas ir ierasta situācija arī ārzemēs. Vidzemes Augstskolas lektors Jānis Juzefovičs piekrīt, ka medija pozicionēšanās nav nekas neparasts, taču tai vajadzētu balstīties vērtībās un idejās, nevis mainīties atkarībā no kādas partijas pozīcijas. Turklāt, kā uzsver I. Kažoka, preses izdevumus tiešām nevar saukt pie atbildības, ja nav pierādīts, ka par aizdomīgajām publikācijām kāds maksājis, taču radio un televīzijai ir lielāka atbildība likuma priekšā - tās izmanto valsts resursu, proti, frekvences, un likums prasa, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti objektīvi. I. Kažoka kritizē NEPLP nereaģēšanu uz raidorganizāciju vienpusīgajiem sižetiem, bet S. Kārītis skaidro, ka šī likuma norma esot deklaratīva un grūti piemērojama.