Runā, ka Rautakalio spējot no viduvējas komandas izspiest maksimālo rezultātu. Ja reiz tā, tad viņam vajadzēja zināt, ka Somijas izlases ģenerālmenedžeris Jari Kurri valstsvienībā izveidojis strādāt gribošu kolektīvu, kur katram atvēlēta konkrēta loma. Spilgtu uzvārdu nebija, toties tagad visa pasaules zina, ka Somijā ir tāds talants Granlunds. Un ne jau tikai tāpēc, ka gandrīz vai kā uz paplātes ienesa ripu Krievijas vārtos. Granlunds uz laukuma patiešām bija pamanāms - kā vilciņš spēja apgriezties ap savu asi, prasmīgi pārmest ripu pāri pretinieku nūjām un ar aktīvu darbību izprovocēt pretinieku uz noteikumu pārkāpšanu.
Piesaistīt izlasei pareizos spēlētājus, kuriem ir vēlēšanās un dotības sevi apliecināt - laikam jau tā ir lielākā prasme. Kurri acīmredzot nojauta vai arī izdibināja, ka Kazaņas Ak Bars somu kvartets Petri Vehanens, Jarko Immonens, Janne Pesonens un Niko Kapanens alkst reabilitēties par izstāšanos Gagarina kausa izcīņas 2. kārtā. Vehanens un Immonens valstsvienībā nospēlēja pirmās vijoles partijas.
Latvijas izlases kontekstā, iespējams, tagad arī varētu runāt par izsalkušajiem, kuri remdinājuši apetīti. Jo der atcerēties, ka Latvija nākamajiem pasaules čempioniem somiem zaudēja tikai pēcspēles metienu sērijā ar 2:3 un vēl vienas neveiksmīgas «bullīšu» sērijas dēļ pret Dāniju noslīdēja uz izdzīvošanas turnīru. Starp citu, Somija tikai pēc mazpārliecinošām uzvarām caur adatas aci ieslīdēja ceturtdaļfinālā. Sportā gan bieži ir tā, ka vienas krustceles var sagriezt visu kājām gaisā.