Latgales rīcības plāna ietvaros paredzētais ES fondu finansējums un iecere noteikt speciālās ekonomiskās zonas nosacījumus daļā teritorijas ir savstarpēji saistīti un vērsti uz vienu mērķi - radīt jaunas darbvietas, sakārtojot arī industriālās zonas, lai piesaistītu investorus. Latgales rīcības plānā ir paredzēts izveidot Latgalē 857 jaunas darbvietas un samazināt degradēto teritoriju platības par 123 hektāriem, nesen Saeimas Pieprasījumu komisijas deputātus informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze.
Prioritāte - ceļi
Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja, Ludzas novada vadītāja Alīna Gendele (Latgales partija), Dienai pastāstīja, ka pašvaldību vadītāji ir piedalījušies arī speciālās ekonomiskās zonas likumprojekta sagatavošanā. «Tas būs vismaz viens instruments, kas palīdzēs uzrunāt potenciālos investorus, kuri citādi paliek ap Rīgu. Ja izdosies radīt jaunas darbvietas, tas dos cerības atgriezt cilvēkus Latgalē,» atzina pašvaldības vadītāja. Viņa atgādināja, ka runa ir par teritoriju pie Eiropas Savienības ārējās robežas. A. Gendele uzteica arī labo sadarbību ar VARAM ierēdņiem un ministru Kasparu Gerhardu (NA). «Ministrija strādā ar sirdi un dvēseli,» sacīja A. Gendele, kuru iepriecina, ka nozares ministrs jaunajā valdībā nemainīsies. Pateicoties ministrijas vadībai un arī premjerei Laimdotai Straujumai (Vienotība), Latgales pašvaldībām esot cerība jau šajā vasarā sākt apgūt Latgales un arī Alūksnes novada attīstībai paredzēto finansējumu, kura kopējais apjoms ir 52,2 miljoni eiro.
Jau 5. februārī Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomē ir paredzēts apstiprināt Latgales programmas investīciju plānu, kas paredzēs, piemēram, ceļu atjaunošanu un industriālo zonu sakārtošanu, kā arī veikt citus pasākumus uzņēmējiem nepieciešamās infrastruktūras sakārtošanā. Pēc tam šo plānu izvērtēs VARAM Reģionālās attīstības koordinācijas padome. Valsts sekretāra vietniece I. Raugze pieļāva, ka valdība par šo jautājumu varētu lemt martā. Tas nozīmē, ka jau aprīlī un maijā pašvaldības varēs iesniegt savus projektus, lai pretendētu uz speciāli Latgalei paredzēto ERAF finansējumu. Projektus varēs pieteikt uz uzņēmēju pieprasījuma pamata, lai nodrošinātu viņiem nepieciešamo infrastruktūru.
No ES fondu finansējuma pašvaldības varēs atjaunot degradētās teritorijas, šo naudu ieguldīt ceļu un ēku sakārtošanā. Ludzas novada prioritāte ir ceļi un degradētās teritorijas, sacīja A. Gendele. Novadā ir attīstīta mājražošana, tāpēc tālākais mērķis ir Seno arodu nama projekts. Balvu novada domes priekšsēdis Andris Kazinovskis (LZS) arī vispirms norādīja uz nepieciešamību sakārtot graustu teritorijas, kādas ir, piemēram, tur, kur kādreiz bija gaļas kombināts vai putnu fabrika blakus pilsētai. Taču uz vietējo uzņēmēju atsaucību nevarot paļauties, jo viņi nespēj ieguldīt tik lielas summas - tām jābūt līdzvērtīgām ES fondu finansējumam. Tāpēc pašvaldībām ir jādodas investoru meklējumos tuvāk Rīgai.
Saeimā vērtēs rudenī
Situāciju Latgalē pagājušajā nedēļā vērtēja arī Saeimas Pieprasījumu komisija, kurā abi minētie pasākumi tika uzlūkoti kā iespēja sekmēt Latgales attīstību. Pieprasījumu komisija nolēma rudenī vēlreiz skatīt jautājumu par situāciju Latgalē, lai izvērtētu, kas pa šo laiku ir izdarīts, informēja komisijas priekšsēdis Augusts Brigmanis (ZZS). Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne, atbildot komisijas deputātiem, atzina, ka ik gadu Latgalē iedzīvotāju skaits samazinās aptuveni par 5000 cilvēkiem. Šajā vēsturiskajā novadā dzīvo ap 294 000 iedzīvotāju. Viņa uzsvēra, ka lielais attālums no Rīgas, kas daudzviet ir no 250 līdz 300 kilometriem, arī mazina uzņēmēju interesi par šo teritoriju. Tuvākā vieta Rīgai ir Līvāni.
Latgales plānošanas reģions, kurā būs speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, jau ir sācis apzināt teritorijas, kurām varētu piemērot šo statusu. Tās pēc tam jāapstiprina valdībā. Likumprojekts nosaka, ka šī teritorija nevarēs būt lielāka par pieciem procentiem no Latgales reģiona kopējās platības. Priekšnoteikums tam būs potenciālo investoru interese par ražošanas attīstīšanu konkrētā vietā. A. Gendele uzsvēra, ka likumprojekts ir sagatavots tik elastīgs, lai atstātu iespējas pašvaldībām mainīt zemes platības, ja uzņēmējiem piemērotāka infrastruktūra ir citā teritorijā, nekā sākotnēji noskatīts.