Darbam NEPLP pieteikto kandidātu loks ir plašs - no mediju vidē zināmām un cienītām personībām līdz tādiem kandidātiem, kuru kompetenci šajos jautājumos var nopietni apšaubīt. Dienas uzrunāto mediju pārstāvju un pētnieku nosaukto kandidātu loks ir raibs. Tieši pieci kandidāti ir tādi, kurus nosauca vismaz puse uzrunāto, - simboliskajā Dienas ekspertu NEPLP iekļuva filmu studijas Mistrus Media direktors Gints Grūbe, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, biznesa augstskolas Turība asociētais profesors Ainārs Dimants, žurnāliste Anita Brauna un režisors Ivars Zviedris.
NEPLP locekļus izraudzīsies politiķi - vispirms kandidātu sarakstu vētī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, bet plenārsēdē būs balsojums par komisijas virzītajiem kandidātiem. Komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) piektdien uz Dienas zvaniem neatbildēja, taču tās sekretārs Dzintars Ābiķis (Vienotība) norādīja, ka pirmdien komisija varētu nosaukt aptuveni 10 kandidātu, ko virzīt uz otro kārtu. Mediju speciālistu vidē šis process ironiski dēvēts arī par skaistumkonkursu - neesot skaidrs, pēc kādiem kritērijiem politiķi izraudzīsies jaunos raidorganizāciju uzraugus. RSU žurnālistikas programmas vadītājai Andai Rožukalnei nav pārliecības, vai politiķi ir gana kompetenti, lai atlasītu vispiemērotākos kandidātus, un vai šis process atkal nepārvērtīsies par politisko tirgu.
Mediju pārstāvju un pētnieku teiktais ļauj izkristalizēt kritērijus, pēc kuriem var izraudzīties jaunos padomes locekļus. Piemēram, LU asociētais profesors Ojārs Skudra piemērotākos kandidātus esot izraudzījies tā, lai būtu pārstāvēti «dažādu jomu un interešu pārzinātāji, cilvēki ar atšķirīgu dzīves pieredzi, sabiedrībā atpazīstami un domāšanu ar darīšanu savienot spējīgi». Nozīmīgs kritērijs esot spēja «tvert laukumu» - izpratne par visu jautājumu spektru, ar ko jāsaskaras NEPLP, kā arī nozīmīga pieredze un zināšanas par mediju darbu, autoritāte mediju vidē. Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka norāda, ka daļa kandidātu izcēluši tikai sabiedriskos medijus, savukārt Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta vadītājs Dzintris Kolāts konkrētus sabiedrisko mediju attīstības scenārijus neesot saklausījis. Vairāki eksperti atsijājuši cilvēkus ar reputācijas problēmām, piemēram, tos, kuri darbu žurnālistikā apvienojuši ar darbošanos politikā vai sabiedriskajās attiecībās. Tāpat no kandidātu saraksta izsijāti «bezdarbnieki» - cilvēki, kuri radījuši iespaidu, ka kandidē tādēļ, lai iegūtu stabilu darbvietu, bet nav pierādījuši motivāciju aktīvi darboties NEPLP. Tāpat no kandidātu pulka izslēgti «politikas aizkulišu un mediju starptelpas kaislīgi rotaļnieki», kā to formulē A. Rožukalne.
Viens no kritērijiem, par ko domas dalās, ir - vai jaunajā NEPLP sastāvā vajadzētu iekļaut esošos NEPLP pārstāvjus. No pašreizējā sastāva kandidē Dace Buceniece un Sergejs Kārītis, kā arī NEPLP jurists Andris Ķēniņš. Daļa ekspertu norāda, ka nevajadzētu iekļaut ne esošos, ne kādreizējos padomes locekļus, jo viņi sevi nav pierādījuši šajā darbā. «Runa par pārmantojamību šeit ir nevietā,» uzskata Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons. Šāds viedoklis ir arī Latvijas Žurnālistu asociācijai un Reģionālo televīziju asociācijai. Arī TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena netieši piekrīt šādam viedoklim un norāda, ka šajā NEPLP nav aktīvu cilvēku ar vīziju, kuri «spēj kardināli reformēt un radīt no jauna». Šeit gan nav vienprātības, jo, piemēram, Dz. Kolāts atzīst, ka šāda prasība ir pārspīlēta.
Koalīcijas partijām komisijā ir septiņas balsis no vienpadsmit. Zatlera Reformu partijas pārstāve Inga Bite uzsver, ka viņas partijā ir atšķirīgi viedokļi. Viņa vairās atklāt, kurus kandidātus atbalstīs, taču sliecas paklausīt organizācijām, kas saka «nē» kandidātiem no esošās NEPLP. Arī Dz. Ābiķis nebalsošot par pašreizējiem NEPLP locekļiem. Saskaņas centra pārstāvis Boriss Cilevičs norāda, ka frakcijā vēl vācot informāciju par kandidātiem, taču viņš neatbalsta esošo NEPLP locekļu atsijāšanu, jo esot nepieciešama institucionālā atmiņa.