Sakrita visas zvaigznes
«Tas ir ļoti pacietīga darba rezultāts un reizē Latvijas paradokss - mums nav pienācīgas pludmales volejbola bāzes, nav iespēju trenēties ziemas laikā, taču ir panākumi,» Latvijas dueta sasniegumu novērtēja Latvijas Volejbola federācijas prezidents Almers Ludviks.
Sportistes preses konferencē pirmdien atzina, ka pašas ir pārsteigtas par sasniegto un joprojām jūtas kā sapnī. «Sakrita visi apstākļi, visas zvaigznes. Bijām izrēķinājušas, kuras būs pretinieces grupā, bet grieķiešu izstāšanās savainojuma dēļ sajauca kārtību. Tieši pirms čempionāta izjuka krievu spēcīgākais duets, kas bija mūsu grupā,» dažādos pavērsienus atklāj Minusa.
Treneris Ilmārs Pūliņš panākumā saskatīja likumsakarību: «Sezona bija smaga. Meitenes šogad nebija uzkāpušas uz varžacīm nevienam spēcīgam duetam. Analizējām un atklājām, ka Inesei serve ir ābečnieka līmenī, bet Ingunai ir vājš uzbrukums. Centāmies novērst trūkumus. Treniņi dažbrīd bija pat sadistiski grūti, taču meitenes zināja, kāpēc strādā.»
Kopā jau piekto gadu
Abas Eiropas čempiones pirmos starptautiskos turnīrus aizvadīja 1999.gadā. Inese Jursone kopā ar Ingu Vētru piedalījās Eiropas U-18 čempionātā, bet Inguna Minusa kopā ar Ingu Pūliņu (tagad Ikaunieci) uzvarēja piecu gadu vecāku meiteņu konkurencē. «Toreiz vienai no sportistēm radās finansiālas problēmas, un viņas vietā ielika mani. Pēc uzvaras nolēmām turpināt spēlēt, jo bija iespēja izsisties,» pirmos soļus šajā sporta veidā atceras Minusa. Vēlāk abi Latvijas meiteņu dueti trenējās kopā un četratā devās uz sacensībām. Pēc tam gan Minusa un Pūliņa palikušas vienas, jo Inesei piedzima meitiņa.
Abu ceļi vēlreiz krustojās pēc četriem gadiem, kad Inga Pūliņa nolēmusi vairāk pievērsties ģimenei. «Piedāvāju Inesei spēlēt kopā, un viņa piekrita. 2005.gadā kopā ar treneri Ilmāru Pūliņu sākām darboties. Tā soli pa solītim tikām līdz uzvarai Eiropas čempionātam,» stāsta Minusa.
Piecos gados bijuši gan kritumi, gan kāpumi. «Sāpīgākā bedre bija pēc tam, kad netikām uz Pekinas olimpiskajām spēlēm,» gadu senus notikumus atmiņā atsauc Jursone. «Uz brīdi jau šķita, ka esam nodrošinājušas ceļazīmi, taču negaidīti mūs apsteidza divas vai trīs komandas.» Minusa piebilst, ka tas bijis smags trieciens, taču notikušo ļoti nepārdzīvo: «Ja nepārtraukti ej augšup un nekad nekrīti lejā, tad nekad nespēsi novērtēt sasniegto. Mūsu ceļš ir bedrains. Ja krīti, tad jārāpjas uz augšu.» Volejbolistes jokojot cer, ka nākamā bedre būs pēc gada, lai izrāpšanās no tās sakristu ar olimpisko spēļu kvalifikācijas cikla sākumu.
Pārējie nespēj noticēt
Minusas un Jursones sasniegums parāda, ka augstus rezultātus var sasniegt arī ar ierobežotiem līdzekļiem. «Apzinoties visus apstākļus un citu valstu iespējas, panākums šķiet neloģisks,» Minusa atzīst, ka par uzvaru pirms turnīra nav domājusi. «Citās valstīs sportistes ir profesionāles, spēlē visu gadu. Viņām ir pludmales volejbola halles, viņas brauc uz siltajām zemēm trenēties. Līdzi brauc veselas komandas - treneri, statistiķi, operatori utt.»
Treneris Pūliņš gan iebilst, ka pašām spēlētājām laukumā jāparāda savs varējums, jācīnās, jāpūlas un jāuzvar: «Ja visu noteiktu tikai masieri un psihologi, tad pirmās vienmēr būtu vācietes, šveicietes, japānietes.» Trenēties varot arī ziemā: «Šogad gatavošanos sākām ar slēpošanu Latvijas kalnos.»
Par finansējumu jācīnās bijis vienmēr. «Kad uzvarējām U-23 čempionātā, bet gadu vēlāk bijām otrās, naudiņu ieguldīju sevī. Centos labi spēlēt, lai tā nāktu atpakaļ. Un atkal ieguldīju nākamajā gadā,» mehānismu atklāj Minusa. «Mūs daudz atbalstījusi arī Latvijas Olimpiskā vienība. Kad sākām spēlēt ar Inesi, sportojām par saviem līdzekļiem. Par to pārsteigtas bija visas Eiropas sportistes. Uz mums skatās kā uz trakajām.»
Pērn izcīnītā trešā vieta Eiropas Masters tūres finālā duetam nodrošināja vietu LOV B sastāvā. Tās finansējums nodrošināja trešdaļu budžeta. Arī nākamgad Minusa un Jursone cer uz atbalstu. «A sastāvā ir lielo turnīru medaļnieki. Redzēsim, kā būs. Pašas saprotam, kādi laiki un kas notiek valstī. Ceram, ka mūs novērtēs.»
Jursone piebilst, ka sportistes atkal trāpījušas neīstajā laikā, neīstajā vietā: «Kad mēs izcīnījām augstas vietas jauniešu un junioru čempionātos, valsts deva tikai vienreizējas prēmijas, bet vēlāk Aleksandrs Samoilovs un Mārtiņš Pļaviņš pēc uzvaras uz četriem gadiem nokļuva LOV apgādībā. Tagad atkal valstī ir krīze, un nezinām, kā būs ar naudu.»
Līdz nākamajai sezonai
Minusa un Jursone nepiedalīsies atlikušajos sezonas posmos, lai iegūtās emocijas saglabātu līdz nākamajam gadam. «Jāizbauda šis mirklis tepat, mājās. Ziemā savam priekam nedaudz uzspēlēšu klasisko volejbolu,» klāsta Minusa. Jursonei pagaidām plānu ziemai neesot.
Jaunajām censonēm Eiropas čempiones iesaka nenobīties no smagā darba: «Jāziedo gan privātā dzīve, gan mācības, gan izklaides. Ja esi tam gatava, ir visas iespējas izsisties.»