Latvijā ir divējāda attieksme pret militāro rūpniecību: vieni ir neizpratnē, kāpēc te aizvien nav kādas ražotnes NATO vajadzībām, citi - ka to nevajag, lai nepiesaistītu teroristus.
Neesmu speciāliste un nevaru to analizēt specifiski militārās rūpniecības ziņā, bet terorisms visām NATO dalībvalstīm pašlaik ir galvenais drauds. Vairs nav tradicionālo kodolkara briesmu, bet gan draud kodolieroču un kodolmateriālu, kā arī ķīmisko un bioloģisko ieroču nonākšana teroristu rokās. Tieši terorisma apkarošana ir NATO pašreizējais vissvarīgākais mērķis.
«Terorisma apkarošana» ir ļoti izplūdis formulējums.
Spektra vienā galā ir veiksmīgs militāro operāciju Afganistānā noslēgums. Otrā galā ir ļoti konkrētas un pragmatiskas programmas, piemēram, Rīgā, pie tā sauktās otrās aizsardzības līnijas programmas. Šai ietvarā sadarbojamies ar Rīgas ostas vadību, ieviešot kontroles sistēmas radioaktīvu materiālu noteikšanai, ja tādi tiktu šeit transportēti. Mums jāspēj apkarot terorismu gan plašos konfliktos un ar ieročiem, gan mikrolīmenī ar ļoti specifiskiem, pragmatiskiem projektiem.
Esat strādājusi arī enerģētikas jomā. Ciktāl varat atļauties, pakomentējiet mums pašlaik nozīmīgo situāciju ar Visaginas un Kaļiņingradas AES projektiem.
Tā tiešām nav manas atbildības sfēra, un atturēšos no komentāra. Bet vispārīgi šai globālās sasilšanas laikmetā, ko fosilie enerģijas avoti veicina, ASV uzskata atomenerģiju kā vienu no iespējamajiem nākotnes energoavotiem blakus atjaunojamajiem energoresursiem. Pēdējie Baltijas valstīs noteikti ir aktuāli, kā arī citas iespējas ir apsveramas. Bet konkrētās izvēles Latvijā, Lietuvā un visā reģionā ir jūsu pašu ziņā.
New START daļa ir «uzticies, bet pārbaudi» princips, nodrošinot inspekcijas iespējas. Vai tādējādi viens no lielākajiem līguma ieguvumiem ir kontrolējamāka Krievija?
Ir svarīgi saprast, ka līgums ir divpusējs, un tas ir šo kodolieroču kontroles līgumu lielais labums visā to vēsturē. Pats process sākās 70. gados, tolaik vēl ar PSRS, un līgumu divpusējuma iznākums bija paredzamība un stabilitāte divu pasaulē lielāko kodolarsenālu starpā. Tas ir ieguvums visiem.
Bijām satraukušies, ka, 2009. gada decembrī beidzoties iepriekšējam START līgumam, vesels gads pagāja bez jebkādām inspekcijām vai informācijas apmaiņas. Nebija jau tā, ka mēs vairs nezinātu, kas notiek ar Krievijas stratēģisko kodolbruņojumu, bet, ja tas ievilkos ilgāk, uzticība tomēr zustu. Laika gaitā šāda neuzticība pāraugtu pārliecības zudumā, ka kodolieroču samazinājums ir iespējams, un varbūt pat apsvērumos par to pieaugumu. Tāpēc no paša sākuma visa šā procesa pamatideja ir par divpusējumu - ka amerikāņi var inspicēt Krievijas kodolobjektus un otrādi. Aprīlī tas tiks atjaunots, un galvenais ieguvums tajā ir paredzamība attiecībās starp ASV un Krieviju, kas rezultējas augstākā drošībā ne vien mums, bet ikvienam.
Sajūta jau bija tāda, ka nupat ir pēdējais brīdis to darīt.
Kad 2009. gada janvārī pie darba ķērās prezidenta Obamas administrācija, es biju viena no pirmajām amatpersonām, ko Senāts pēc Valsts departamenta izvirzījuma apstiprināja. Jo prezidents un Valsts sekretāre Klintone saprata, ka šo sarunu atrisinājumam nepieciešamas intensīvas sarunas, vecais START līgums jānomaina ar jaunu un ļoti konkrēti - jāturpina uzraudzības un pārliecināšanās režīms, lai mēs varētu gan uzticēties, gan tomēr pārbaudīt.
Neskaitot augstos vārdus par mieru visā pasaulē, kādēļ Maskava bija ļoti dedzīga šo līgumu ratificēt?
Kad prezidents Obama 2010. gada aprīlī Prāgā tikās ar prezidentu Medvedevu jaunā līguma parakstīšanai, Medvedevs sacīja, ka tas ir ieguvums abām pusēm. Un Krievijas prezidentam teikt, ka kaut kas ir ļoti labi reizē gan Krievijai, gan Amerikai, nav tipiski. Bet otra lieta bija viņa teiktais, ka Krievija savu ratifikācijas procesu koordinēs ar amerikāņiem. Un viņi tiešām visu laiku vispirms skatījās, kas notiek Vašingtonā. Tāpēc 22. decembra balsojums par jauno līgumu ASV Senātā, kad 13 republikāņu senatori pievienojās demokrātu vairākumam un galējais balsojums bija 71 pret 27, bija liels panākums.
Vai šis līgums tomēr nav Krievijai par labu, jo dod iespēju tikt vaļā no jebkurā gadījumā jau novecojuša bruņojuma, tai pašā laikā neliedzot radīt jaunu tajās kategorijās, ko līgums nesedz?
Šis arguments ir ticis apspriests. Krievu arsenāls tiešām ir novecojis, un vispārīgos vilcienos tas bija dabiski jāsamazina. Bet arī ASV no šā līguma ir līdzīgs labums, jo tika nomainīta vecā START līguma uzskaites sistēma, kas lika mums uzskaitīt arī tādas aizsardzības sistēmas, kas pilnīgi noteikti bija likvidējamas. Piemēram, vecie bumbvedēji. Jaunais līgums ļauj šīs vecās lietas izsvītrot no uzskaites jeb «satīrīt māju».
Jaunais līgums savukārt nosaka griestus reāli pielietojama bruņojuma skaitam, atstājot vietu stratēģijas elastībai. Tas ir nozīmīgi kaujas spējām, bet reizē nodrošina, ka bruņojuma apjoms nepieaugs.
Vai ASV un Krievijas attiecību «pārlādēšana» darbojas?
Starp veiksmīgiem piemēriem tam ir arī New START. Bet tas ir vecmodīgs panākums ar saknēm aukstajā karā, kad avīzēs bija lielie virsraksti par kodolieroču līgumiem, kur prezidenti spiež viens otram roku. Tas aizvien turpinās un ir svarīgi, bet tas ir tikai viens aspekts. Drīzāk gribētu uzsvērt Afganistānas tranzīta darījumu, kas ASV ļauj izmantot Krievijas dzelzceļu un gaisa telpu militārajām kravām, ļoti atvieglojot mūsu militāro loģistiku un ietaupot daudz naudas. Mums - aukstā kara laika pretiniekiem Afganistānā - tā ir liela pārmaiņa. Tāpēc «pārlāde» noteikti darbojas, tomēr tas ir pakāpenisks progress. Cits piemērs ir narkotiku tranzīta apkarošana no Afganistānas uz Krieviju, no kurienes tās tālāk nokļūst arī Eiropā.