Lai gan pēc studiju beigšanas REA absolventi parasti iegūst dažādus augsta statusa amatus, plašāks pētījums par augstskolas atstāto nospiedumu studentu vērtību izpratnē līdz šim nav ticis veikts.
Ģ. Račko pētījums balstīts uz paneļa tipa studentu aptauju divu gadu garumā (2005-2007). Aizpildot anketu pirmā kursa sākumā, pirmā kursa beigās un otrā kursa beigās, tajā piedalījās REA, kā arī Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) ekonomikas bakalaura programmu studenti. Izmantotā metodoloģija ļauj noteikt studiju ietekmi uz studentu vērtību maiņu neatkarīgi no, piemēram, studentu ģimenes statusa, dzimuma vai etniskās piederības.
Pētījumā atklājās, ka divu studiju gadu laikā REA studentiem izteikti pieaug uz statusu orientētu vērtību nozīme, kas, pēc Ferdinanda Tonnisa socioloģiskās teorijas, raksturo ekonomisko cilvēku (homo oeconomicus). Studenti kļūst vairāk orientēti uz sasniegumiem, varu un hedonistisku dzīves baudīšanu. Viņiem kļūst svarīgākas arī stimulācijas vērtības, kas liek uzsvaru uz atvērtību pret jaunu pieredzi (t. i., uzdrīkstēšanos un dažādību dzīvē). Vienlaikus REA studentu vērtību skalā mazinās drošības vērtību nozīme, kas liek uzsvaru uz ģimenes un nacionālo drošību, sabiedrisko kārtību un piederības sajūtu.
Pētījums rāda, ka studentu vērtību maiņu ietekmē arī dažādi citi ar studijām saistīti faktori. Piemēram, līdzdalība dažādos interešu klubos un aktivitātēs (teātra klubā, debašu klubā, korī, orķestrī, labdarības klubā u. c.) pirmā kursa laikā sekmē sabiedrisko vērtību aktualizāciju (t. i., pievēršanos sabiedriskam taisnīgumam, vienlīdzībai), bet piedalīšanās interešu klubos otrā kursa laikā sekmē lielāku orientāciju uz sasniegumiem.
Tie REA studenti, kas pirmā kursa laikā dzīvo kopā ar citiem ekonomikas programmas studentiem, kļūst arvien mazāk orientēti uz konformismu un tradīciju saglabāšanu un arvien vairāk orientēti uz varu. Zīmīgi, ka LU un RTU ekonomikas studiju programmās šiem institucionālajiem faktoriem nav būtiskas ietekmes uz studentu vērtību maiņu.