Septembrī sāktā augstākās izglītības programmu izvērtēšana, kuras rezultātā, iespējams, slēgs tās, kas dublējas, nonākusi pie pirmā pieturpunkta - eksperti izvērtējuši tulkošanas un izglītības virziena programmas.
Studiju programmu izvērtēšana, kurā kopumā vērtēs 28 virzienus, notiek pēc šādas kārtības - sākotnēji augstskolai speciāli izveidotā datubāzē jāsniedz informācija par akadēmisko personālu, studējošajiem un materiāli tehnisko bāzi, ar kuru pirms vizītes augstskolās iepazinās eksperti, klāsta projektu vadītāja Baiba Rivža. Lai gan pastāv iespēja augstskolu klātienē neapmeklēt, ja, pēc sniegtās informācijas, par tās programmām šaubas nerodas, izglītības virzienā eksperti devās uz visām mācību iestādēm, jo tas bija pirmais no vērtēšanai paredzētajiem. Savukārt tulkošanas virzienā bez ekspertu vizītēm iztika trīs mācību iestādes, stāsta G. Zirdziņa. Rezultāti pirmajai izvērtēšanai gaidāmi novembra vidū, kad jāiesniedz gala ziņojums.
Studiju programmu pašnovērtējumu ziņojumi jāraksta konkrētāk, augstskolām ir jābūt atsaucīgākām un sadarbībai atvērtākām - šādi bijuši piesaistīto ārzemju ekspertu pirmie iespaidi. Studenti, kas arī piedalījās programmu izvērtēšanā, norāda, ka ar tulkošanas virzienu veicies labāk, jo ar izglītības programmām bijušas vienkārši šausmas. Izglītības jomā ir ļoti daudz programmu, savukārt laiks to izvērtēšanai ir ierobežots. «Braucot uz vienu konkrētu iestādi, piemēram, Latvijas Universitāti, viņiem ir ļoti daudz studiju programmas tieši izglītības jomā. Šie visi studenti bija salikti kopā, un nevarēja panākt konkrētu studiju programmu izvērtēšanu. Tas reāli parādīja, ka studentu viedokli īsti nevar dabūt,» izteikumu par šausmām tuvāk paskaidro Banku augstskolas doktorantūras studente Laura Valtere.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Gunta Auza diskusijā uzsvēra faktu, ka, vaicājot studentiem, kuri plāno pēc absolvēšanas strādāt skolā, pacēlās dažas rokas. «Tas man kā darba devējam ir tāds retorisks jautājums, kur mēs investējam naudu. Protams, cilvēkā, protams, Latvijā. Tas viss ir ļoti labi. Bet cik no viņiem pēc tam strādās izglītībā,» viņa pauda.
Tulkošanas programmas ekspertes G. Zirdziņas komentārs par svešvalodu prasmju trūkumu diskusijas dalībnieku vidū izraisīja smieklus. «Nesamērīgs ir docētāju atalgojums,» kā vēl vienu konstatēto trūkumu norādīja eksperte. Situācija, ka pasniedzēji iztikas nopelnīšanai četrās vai pat piecās augstskolās māca studentus, kuri nākotnē par darbu varot pelnīt vairākus simtus eiro dienā, nerada motivāciju. Savukārt saulītē tulkošanas virzienā tika izcelta Ventspils Augstskola, kas ir vienīgā mācību iestāde Latvijā, kurā šī virziena programmas iespējams apgūt visos studiju virzienos.