Izsakot pateicību par ASV atbalstu Austrumeiropai aukstā kara, kā arī integrācijas ES un NATO procesā, vēstules autori pieļauj, ka situācija ir mainījusies. «Divdesmit gadu pēc aukstā kara beigām mēs redzam, ka Centrālā un Austrumeiropa vairs nav Amerikas ārpolitikas prioritāte,» teikts vēstulē. B.Obamas sāktā ārpolitika radot šķietamību, ka Vašingtonai vairs nerūp šis reģions. Taču tāds priekšstats esot maldīgs, jo Centrālajā un Austrumeiropā pieaug nervozitāte un tas atkal atrodas krustcelēs, uzskata dokumenta parakstītāji, kuru vidū ir Lietuvas eksprezidents Valds Adamkus, bijušais Čehijas līderis Vāclavs Havels, kādreizējie Polijas prezidenti Lehs Valensa un Aleksandrs Kvasņevskis, virkne citu politiķu, domātāju, diplomātu.
Vēstules autori uzskata, ka Krievijas un Gruzijas konflikta laikā sabiedrotie ļāvuši Maskavai pārkāpt virkni starptautisko vienošanos: «Krievija atkal ir kļuvusi par revizionistisku lielvaru, kas īsteno XIX gadsimta dienaskārtību ar XXI gadsimta taktiku un metodēm.» Lielākās bažas radot iespēja, ka ASV un Rietumeiropas valsts var piekrist Maskavas ierosmēm un mainīt Eiropas kontinenta vērtībās balstīto drošības sistēmu.
V.Vīķe-Freiberga, ar sekretāres starpniecību jautāta, vai tas nozīmē, ka Krievijas draudi Austrumeiropai pastiprinājušies, atbildēja īsi: «Vēstulē viss ir pateikts.» Politologs Andris Sprūds pauž uzskatu, ka pirmie mēneši Amerikas politikā līdzinājušies virtuļa politikai. B.Obamas administrācija ir pievērusies attiecībām ar Krieviju, Irānu, Latīņameriku, daļēji Rietumeiropu, Āfriku un Tuvajiem Austrumiem. «Taču Austrumeiropa ir bijis caurums šajā virtulī,» saka A.Sprūds. «Obamas vizīte Maskavā parādīja, ka medusmēnesis ir beidzies,» Dienai saka augsta līmeņa diplomāts. Bažas par Krievijas rīcību pauž arī S.Kalniete: «Redzot Krievijas pausto prieku par to, kas šobrīd notiek Eiropas ekonomikā, tas rada satraukumu.»