To apliecina fakts, ka Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē ar grūtībām izdevies nokomplektēt angļu valodas maģistrantūras grupu, kur studijas ir par valsts budžeta līdzekļiem. Tajā pašā laikā maģistrantūras grupa ķīniešu valodai, kur budžeta vietu nav vispār, nokomplektēta bez piepūles. Jāpiebilst gan, ka maģistrantūrā valodu apgūst tie studenti, kas plāno kļūt par filologiem.
Bagātnieku valoda
«Valodas izvēli nosaka pragmatiski iemesli - vai man tas ir izdevīgi. Protams, var būt kādi izņēmumi, bet sociālajos pētījumos atklājas, ka vienmēr cilvēki grib runāt tādās valodās, kurās runā bagātāki ļaudis. No kurienes nāk nauda, tādā valodā arī runājam,» secina Latvijas Universitātes asociētā profesore Vita Kalnbērziņa. Nozīmīgu tendenci valodu attīstībā Latvijā un to turpmāko likteni atklāj arī dati par vidusskolēnu izvēli, kārtojot centralizētos eksāmenus. Obligāts ir angļu valodas eksāmens, tad vēl ir iespēja izvēlēties starp krievu, vācu un franču valodas eksāmeniem. V. Kalnbērziņa stāsta, ka šogad angļu valodu izvēlējušies kārtot teju 17 000 skolēnu. Izrādās, strauji krītas krievu valodas eksāmena kārtotāju skaits. Šogad to izdarījuši tikai 2600 skolēnu. Vācu valoda popularitāti zaudē vēl straujāk. Ja vēl pirms pāris gadiem eksāmenu kārtoja vidēji 2000 skolēnu, tad šogad to izdarīja vien 227 jaunieši. «Šī tendence kļūst arvien izteiktāka - angļu valoda ir pieprasīta, bet pieprasījums pēc pārējām valodām strauji mazinās. Tas ir traģiski,» teic V. Kalnbērziņa.
Krievu valodu mācās vēlāk
Valodu skolu asociācijas valdes locekle Inga Zeide Dienai norāda, ka krievu valoda cilvēkiem kļūst aktuāla tad, kad tiek sāktas darba attiecības. «Mēs jūtam, ka krievu valoda kļūst arvien aktuālāka. Visbiežāk tas ir tāpēc, ka, darba ņēmējam sākot strādāt, darba devējs konstatē, ka darbinieka krievu valodas zināšanas nav pietiekamas. Nevar ignorēt faktu, ka Latvijā nozīmīga daļa ir krievu valodā runājoši patērētāji, tāpēc zināt šo valodu ir svarīgi,» skaidro I. Zeide. Samazinājies pieprasījums pēc valodām, ko cilvēki iepriekš apguva prieka pēc, piemēram, itāļu un spāņu. Interese pastiprinājusies pēc visām Āzijas valodām, pieprasīta kļūst korejiešu valoda.
Uzrodas viendienīši
Asociācijas pārstāve norāda, ka svešvalodu apmācību struktūru izteikti izmainījuši Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) izsniegtie kuponi valodu apmācībām strādājošajiem: «Cilvēki lielā mērā izvēlas to, kas ir pieejams, nevis to, ko viņi patiesībā gribētu mācīties.» Eiropas fondu nauda veicinājusi valodu apmācību biznesu, taču reizē radījusi arī iespēju attīstīties iestādēm, kas piedāvā nekvalitatīvu saturu. «Ir uzradušies dažādi viendienīši, kas pasniedz, sākot no frizieru kursiem, beidzot ar svešvalodu. Klientam nākas vairāk skatīties, kas ir vērtība, kas tiešām ir sava amata pratējs,» skaidro I. Zeide. Viņa norāda, ka ir daudz firmu, kas radītas tikai tāpēc, ka ir pieejami Eiropas fondu līdzekļi. Tie, kas NVA kuponus saņēmuši mūžizglītības programmā, ne vienmēr spēj atrast kvalitatīvus pakalpojuma sniedzējus. «NVA viņiem iedod lielu sarakstu ar apmācību sniedzējiem, bet aģentūra pati neatsijā šīs iestādes pēc kvalitātes kritērijiem. Nākotnē būtu jāpiedomā pie mehānisma, lai izvairītos no fiktīvajām firmām, kas pagrabā savāc 20 cilvēkus, un klienti beigās ir neapmierināti, rezultāta nekāda,» secina I. Zeide.
Tam gan nepiekrīt pašā NVA. Aģentūras pārstāvis Dainis Jukonis stāsta, ka izglītības iestādi izvēlas paši studējošie. «Cilvēks ir brīvs savā izvēlē, mēs nevēlamies iejaukties,» viņš teic.
Komplektā ar kultūru
Spāņu kultūras centra Seneca vadītājs Havjers Fernandess Kruzs nepiekrīt izteikumam, ka pieprasījums pēc spāņu valodas apmācībām būtu mazinājies. «Latvijā esmu astoņus gadus, kopš 2005. gada spāņu valoda Latvijā attīstās diezgan strauji. Krīze nav samazinājusi studentu skaitu. Varētu teikt, ka tā pieprasījumu ir nedaudz piebremzējusi, bet apstādinājusi gan ne,» stāsta H. Fernandess. Viņš skaidro, ka spāņu valoda kā oficiālā ir vairāk nekā 20 valstīs, tāpēc cilvēki tajā saskata perspektīvu. «Esam novērojuši, ka ļoti strauji pieaug interese par Dienvidameriku, daudzi grib uz turieni pārvākties. Šogad īpaši aktuāla ir Čīle un Meksika. Studenti saprot, ka ar angļu valodu tur varētu nepietikt,» skaidro pasniedzējs. Par labu šīs valodas apguvei nāk arī tas, ka Latvijā ir populāra spāņu kultūra. Tie, kas mācās salsu, flamenko vai interesējas par spāņu folkloru, bieži vien nolemj apgūt arī valodu. H. Fernandess gan norāda, ka valsts īpašu atbalstu valodas popularizēšanā nesniedz. Pēdējos divus gadus bijusi sadarbība ar Spānijas vēstniecību, organizējot Spānijas kultūras dienas. «Nekādu finansiālu atbalstu saņēmuši neesam, un nedomāju, ka būtu jēga uz to cerēt. Jāņem vērā, ka Spānijā turpinās smaga ekonomiskā krīze,» norāda centra direktors.