Ar Eiropu nav joki
«Ar Eiropu jokoties nevar. Viņi katrā gadījumā uzstāda savus noteikumus,» par notikušo saka R. Krūkle. Finansējuma kontrolētāja VIAA līdzekļus apturēja, jo būvdarbi neatbilda 2003. gadā veidotajam skiču projektam. «Tas skiču projekts taču ir vecs kā mūžība! Ir mainījušies celtniecības normatīvi, ir daudz kas mainījies,» skaidro tagadējā vidusskolas direktore. Nepieciešamos grozījumus, lai renovācija atbilstu tagadējiem būvnormatīviem, iepriekšējā skolas administrācija nesaskaņoja ar VIAA un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), tāpēc būvkompānija Modus būve nav saņēmusi finansējumu par padarīto un būvdarbus pārtraukusi. «Un visi tagad baidās no neattiecināmajām izmaksām,» pauž R. Krūkle. Kopējais ERAF finansējums saistībā ar Aizkraukles un Viesītes arodvidusskolu reorganizāciju, kas apvienotas Aizkraukles Profesionālajā vidusskolā ar vairākiem simtiem audzēkņu, mērāms vairāk nekā 3,3 miljonos latu.
Šajā situācijā vainīgas ir iepriekšējās skolas amatpersonas, uzskata Izglītības un zinātnes ministrija. Pret atlaisto Aizkraukles arodvidusskolas direktoru Jāni Ikaunieku un direktora pienākumu izpildītāju vasarā Rasmu Auzenbergu notiekot dienesta izmeklēšana. Tagadējā vidusskolas direktore Dienai saka, ka viņai pat neinteresē, kurš ir vainīgs. «Es neesmu tā soda institūcija, kas norādīs uz vainīgo. Man galvenais ir, lai tā situācija būtu atrisināta,» uzsver R. Krūkle.
Vienlaikus R. Krūkle atzīst, ka, viņasprāt, viens pats direktors vai pienākumu izpildītāja nevar būt vainīgi, jo līdzīga situācija ir arī citās profesionālajās skolās. «Vai var uzticēt skolu direktoram apsaimniekot tik lielus miljonus? Es nezinu. Tad varbūt vajag skaidri nodiktēt prasības - gribat, lai skola saņem tādus miljonus? Tad jums blakus ir jānopērk vai jāalgo celtniecības darbu speciālists, kas ir gudrs par iepirkumiem celtniecības jomā, kas ir gudrs par Eiropas naudas apsaimniekošanu,» saka direktore. Viņa atzīst, ka, visticamāk, pati, tāpat kā iepriekšējais direktors, nezināšanas dēļ varētu pieļaut kļūdas. «Šobrīd vismaz es esmu lietas kursā un saprotu, ka no Eiropas uzstādījuma faktiski nevar atkāpties ne pa labi, ne pa kreisi. Ja gribi atkāpties, tad viss ir jākārto dokumentāli,» striktā intonācijā saka direktore.
Skolēni jau pieraduši
Direktore apzinās, ka IZM skola ir «neērta kā viskarstākais kartupelis, kāds var būt», taču risinājums ir jāmeklē, jo, neierīkojot apkuri renovētajā skolā, tiks zaudēti līdz šim ieguldītie līdzekļi. IZM pārstāve Dace Jansone-Klasiņa Dienai pauž, ka ministrija situācijas risināšanā ir iesaistījusies, sniedzot juridisko palīdzību, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu apkures sistēmas darbību. Finansējumu apkures renovācijai var piešķirt, jo tas bija paredzēts pamatbūvniecības līgumā. Kad tieši tas varētu notikt, IZM nemin. Arī R. Krūkle uz šo jautājumu pēc ilgas pauzes atbild: «Es nezinu.» Vienā no ēkas renovētajām daļām pēc apkures ievilkšanas plānots izmitināt pēdējā kursa audzēkņus, kuri pašreiz iziet praksi.
«Gandrīz tas pats, kas iepriekš,» saka vēsajā, pēc eļļām dvakojošajā angāra piebūvē sēdošie automehānikas 3. kursa puiši. «Pamatideja bija, ka viņi gribēja mācīties normālās, labās telpās. To arī vajag teikt, to arī sakiet. Skaidrs, ka bija cerība,» direktore mēģina viņus papildināt. «A mums šeit arī labi. Vienkārši ir pierasts,» atklāj viens no puišiem. Vēlāk, kad saruna notiek jau ilgāku brīdi, skolnieki atzīst - cerības par tikšanu izremontētās telpās jau vairs neesot, ierasts, ka viss vienmēr kavējas. Vidusskolas kopmītņu telpās skolēni tiek dalīti grupās, jo vietas visiem šaurajās telpās nepietiek.