Vienlaikus uzņēmumiem pieejami dažādi apdrošināšanas pakalpojumi, kas katrā konkrētā nozarē iegūst dažādu svaru un nozīmi, turklāt reizēm var būt pat obligāti saskaņā ar likumdošanu vai aizdevēju un klientu nosacījumiem. Tā uzņēmumi var apdrošināt savus darbiniekus, uzņēmumam piederošos īpašumus un ražošanas iekārtas, savus transportlīdzekļus - automašīnas, kuģus, vilcienus, lidmašīnas -, savas finanšu saistības - kredītus un galvojumus. Būvnieki var apdrošināt riskus būvniecības procesa laikā, lauksaimnieki - savus sējumus, transporta uzņēmumi - pārvadājamās kravas un tamlīdzīgi.
«Apdrošināšanas kompānijas attīstījušas plašu apdrošināšanas produktu portfeli uzņēmumiem, kas nozīmē, ka pieprasījumam tiek sekots līdzi un bizness ir orientēts uz klienta vajadzību apmierināšanu. Būtiskākais labā sadarbībā ir konstruktīva pieeja. No uzņēmumiem tas prasa apdrošināšanas jautājumu risināt nevis formāli, bet izprotot sava biznesa būtību, iepriekš nosakot riskus un apdrošināšanas pakalpojumu pievienojot kā instrumentu to novēršanai. Savukārt no apdrošināšanas uzņēmumiem tas prasa iedziļināšanos šo risku būtībā un izpratni par to nozīmīgumu,» vērtē uzņēmuma Latvijas piens valdes priekšsēdētāja Anita Skudra. Piemēram, piena pārstrāde nav iedomājama bez elektrības piegādes uzņēmumam, un šis ir biznesā risks, ko riska iestāšanās gadījumā nozares uzņēmumi vēlas risināt kopā ar savām apdrošināšanas kompānijām.
Ar profesionāļu padomu
Katrā nozarē un uzņēmumā, arī atkarībā no tā lieluma, svarīgākie riski un tolerance pret tiem ir visai atšķirīgi. Lielās Latvijas kompānijas pamatā apdrošina visus būtiskākos pamatriskus. Tā, piemēram, alkoholisko dzērienu holdinga kompānija Amber Beverage Group, kurā ietilpst arī Latvijas vērienīgais alkoholisko dzērienu ražotājs Latvijas balzams, apdrošina gan grupas uzņēmumu īpašumus, gan autoparku, gan civiltiesisko atbildību, jo holdinga kompānijas ieskatā tas ir atbildīgi attiecībā pret partneriem un patērētājiem. «Darām to katru gadu un izvērtējam katru risku sadarbībā ar brokeriem, kas pēc mūsu pieredzes ir veiksmīgs modelis. Brokeri palīdz izanalizēt riskus, veic piedāvājumu salīdzinājumu, ļaujot izvēlēties tieši mūsu riskiem atbilstošāko,» stāsta Amber Beverage Group valdes locekle Jekaterina Stuģe. Uz jautājumu, vai apdrošināt uzņēmuma īpašumus, iekārtas, atbildības, viņa atbild: «Protams, jā, taču noteikti ir pareizi jānovērtē biznesa apstākļi, lai sabalansētu riskus un prēmijas izmaksas apmēru.»
Viena no lielākajām Latvijas būvkompānijām Arčers apdrošina lielu daļu nozarē aktuālo risku, tajā skaitā tos riskus, kurus apdrošināt prasa likumdošana un pasūtītāji, kā arī tos riskus, kurus vērtē kā nepieciešamus katrā gadījumā individuāli. Gandrīz 25 gadu būvkompānijas darbības laikā tā strādājusi ar dažāda veida objektiem, tāpēc ir iekrāta pieredze specifisku objektu apdrošināšanā un uzņēmuma darbiniekiem ir izpratne par dažādu veidu apdrošināšanas riskiem.
«Diskusijas ar apdrošinātājiem cenšamies izvērst pirms apdrošināšanas līgumu slēgšanas, lai pie apdrošināšanas atlīdzību izmaksas abām pusēm būtu vienots viedoklis,» paskaidro Arčers valdes loceklis Mārtiņš Lāma.
Līdzīgi rīkojas Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis, kurš uzskata, ka, plānojot uzņēmējdarbību ilgtermiņā, svarīgi nodrošināties pret lietām, ko pats nevar ietekmēt. «Apdrošināšanu uzlūkoju kā biznesa sastāvdaļu. Gan alus darītavai, gan restorānu biznesam apdrošinātas ir ne tikai ēkas un iekārtas, bet arī civilie riski. Apdrošināšanas paketes izstrādē uzticējāmies eksperta profesionāļa ieteikumam, un līdzšinējā sadarbība bijusi konstruktīva,» atklāj A. Ruņģis.
Atšķirīgas iespējas
Nelieliem un maziem uzņēmumiem, kuru rocība liek skaitīt katru eiro, situācija apdrošināšanas lauciņā ir visai atšķirīga no tās, kādā atrodas lielie uzņēmumi. It īpaši sarežģīta situācija rodas gadījumos, ja vēlamā apdrošināšana nav apdrošināšanas kompānijas standarta produkts.
Piemēram, Latvijas Biškopības biedrības valdes loceklis, SIA Meduspils īpašnieks un bitenieks no Brocēnu novada Jānis Vainovskis stāsta, ka bitenieki ļoti ilgi centās panākt, lai varētu apdrošināt bites pret lielāko risku nozarē - ķīmisko piesārņojumu lauksaimniecības rezultātā, t. i., ja blakus esošie lauksaimniecības uzņēmumi miglo laukus neatļautā laikā vai ar neatļautām vielām un bišu saimes tādēļ aiziet bojā. Latvijā bijuši vairāki skaļi un klusi šādi gadījumi, zina teikt bitenieks.
Biteniekus uzklausīja tikai viena apdrošināšanas kompānija - BTA -, tomēr rezultātā tās piedāvājums biškopjiem nebija interesants, jo cena bija par augstu, rēķinot medus produktu cenu, par kādiem tos var pārdot. Lai arī bitenieki argumentēja, ka pie zemākas cenas apdrošinātājiem būtu daudz klientu biškopju vidū un ka riski ir mazi, savukārt, ja cena apdrošināšanai būs augsta, tad bitenieki to nevarēs samaksāt un klientu nebūs nemaz, arī apdrošinātāja argumenti bija pamatoti, jo, ņemot vērā tiesu praksi, apdrošinātāji nespēs atgūt izmaksāto naudu, turklāt pati tiesāšanās būs ilga. «Būtībā tiesu prakse noraka šo apdrošināšanas veidu, un biškopji neapdrošina šo risku,» secina J. Vainovskis.
Līdzīgs stāsts ir arī situācija, kad Meduspils īpašnieks vēlējies civiltiesiskā kārtā apdrošināt risku, ja bites iedzeļ kādam cilvēkam, kuram, piemēram, ir alerģija. Skatīties bišu saimniecību brauc daudz viesu, tāpēc tāda apdrošināšana bijusi aktuāla. Taču apdrošināšanas kompāniju piedāvājums bijis dārgs, un bitenieks tā nosacījumus novērtējis kā nerentablus.
Riskantais nestandarts
Vērtējot sadarbību ar apdrošinātājiem, uzņēmumu pārstāvji lielākoties to raksturo kā konstruktīvu. Tā J. Stuģe teic, ka kompānijas pieredze sadarbībā ar dažādiem apdrošinātājiem bijusi pozitīva, - ja iestājies apdrošināšanas gadījums, sarunas bijušas konstruktīvas, atlīdzība saņemta bez kavējumiem un liekiem šķēršļiem.
Savukārt M. Lāma norāda, ka problēmas ar apdrošinātājiem galvenokārt rodas tad, ja uzņēmumi veic apdrošināšanu pēc standarta nosacījumiem, nevērtējot iespējamos riskus pēc būtības. Piemēram, pasūtītāji bieži kā obligātu prasību izvirza būvniecības visu risku apdrošināšanu, kas attiecas uz veicamajiem darbiem. Tomēr gadījumā, ja būvdarbu laikā tiek veikta rekonstrukcija, tad ne Būvniecības visu risku polise, ne civiltiesiskās atbildības apdrošināšana standarta gadījumā nesedz zaudējumus, kas rekonstrukcijas laikā varētu rasties jau esošai ēkai, kura nodota būvnieka valdījumā, līdz ar to šis risks būtu apdrošināms papildus.
Viņš arī min vēl vienu piemēru: būvniecībā viens no obligātajiem apdrošināšanas veidiem ir būvnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana par zaudējumu atlīdzību trešajām pusēm, kas varētu rasties būvniecības procesā. Šajā gadījumā standarta nosacījumos nav iekļauta situācija, kad no pāļu dzīšanas vibrācijas rodas plaisas blakus esošajās mājās. Īpaši aktuāli tas varētu būt lielu objektu būvniecības laikā blīvi apbūvētās teritorijās, piemēram, Vecrīgā vai Rīgas vēsturiskajā centrā. Šāds risks apdrošināms atsevišķi, un ne visi to zina vai izvēlas apdrošināt, jo tās ir gana lielas izmaksas, kā arī parasti pēc apdrošinātāju pieprasījuma jāveic apkārtējo māju sākotnējā apsekošana un monitorings būvniecības laikā, kas ir sarežģīts process.