Visvairāk upuru sals prasījis Ukrainā, kur temperatūra noslīdējusi līdz -33 grādiem pēc Celsija. Varas iestādes ceturtdien apstiprināja vēl 20 nāves gadījumu, un kopējais pēdējās dienās nosalušo skaits sasniedzis sešdesmit trīs. Ap 950 cilvēku ar apsaldējumiem nogādāti slimnīcā.
Tā kā lielākoties par sala upuriem kļūst bezpajumtnieki, pilsētu ielās uzsliets ap diviem tūkstošiem apsildāmu telšu, kurās var dabūt arī siltu ēdienu. «Runā, ka viss februāris būs auksts, arī marta pirmā puse, tāpēc mums tam kaut kā jāsagatavojas,» Kijevas ielās mītošais Viktors stāstīja ziņu aģentūrai Reuters.
Polija ceturtdien apstiprināja vēl deviņu cilvēku nāvi, tas nozīmē, ka sals nedēļas laikā atņēmis dzīvību vismaz 29 cilvēkiem. Rumānijā miruši vismaz 22, Lietuvā - 9 cilvēki. Bulgārijā, kur daudzviet fiksēta zemākā temperatūra pēdējos 100 gados, proti, kopš reģistrētu mērījumu sākšanas, nosaluši jau vismaz desmit cilvēki. Galvaspilsētā Sofijā no aukstuma pat traucēta bankomātu darbība.
Serbijā un Bosnijā ieputināti vairāki ciemati, nošķirot no ārpasaules tūkstošiem cilvēku. Izolētajiem iedzīvotājiem ar helikopteriem piegādāti pārtikas krājumi. «Mīnusi mūs galina nost,» ieputinātais bosnietis Gorans Milats sūdzējās aģentūrai AP. «Mēs esam pateicīgi par palīdzību, taču sniegs izdarīja to, ko tas izdarīja, un mēs būsim šeit iesprostoti līdz pavasarim.»
Sals pārņēmis visu Eiropu no Ukrainas līdz Itālijai, kuru piemeklējuši aukstākie laikapstākļi pēdējos 27 gados. Daudzviet Eiropā slēgtas skolas, tādās valstīs kā Gruzija un Slovēnija vējš norāvis ēkām jumtus un pārrāvis elektrības piegādi. Lietuvas galvaspilsētā Viļņā ceturtdien plīsa siltumvads, atstājot ap 150 ēkām bez centrālapkures.
Krievijas koncerns Gazprom jau brīdinājis, ka var ciest gāzes piegāde Eiropai. Sala dēļ ievērojami audzis pieprasījums, un Gazprom uzsvēris, ka vispirms grasās apmierināt Krievijas iedzīvotāju vajadzības.