Kas mudināja pievērsties šim 20 gadu senajam fotoarhīvam?
Būtiski ir nevis tas, ka, lūk, Janaitis grib izstādīt savas fotogrāfijas, bet gan doma, ka cilvēkiem tās varētu būt noderīgas. Šajās fotogrāfijās redzams, cik barikādes bija liels un gudrs darbs! Piekrītu, ka mēs par daudz skatāmies atpakaļ pār plecu, taču šoreiz es vēlētos ar fotogrāfijām raisīt cilvēkos barikāžu laika pašapziņas sajūtu.
Kā nonācāt tieši pie šīm 15 fotogrāfijām?
No simtu simtiem negatīvu izvēli izdarīt bija grūti. Katrā ziņā neskatījos no tāda viedokļa, ka šajā vietā ir nošauts Slapiņš vai noticis vēl kas būtisks. Vēlējos parādīt cilvēkus un barikāžu atmosfēru kopumā. Hronoloģiska barikāžu plāna informācija trīs valodās stendu otrajā pusē palīdzēs gūt priekšstatu barikādes piedzīvojušajiem un tolaik vēl mazajiem, kā arī ārzemju viesiem.
Vai ir kāda fotogrāfija, kas jūs uzrunā emocionāli visspēcīgāk?
Esmu secinājis, ka savā fotogrāfa dzīvē neeju uz kaut ko vienu. Mans mērķis ir aptvert būtību ar vairāku kadru palīdzību. Katra no izstādītajām fotogrāfijām ir ar kaut ko īpaša.
Kas ir tas būtiskais, ko vēlaties, lai šodienas cilvēks nolasa no barikāžu dalībnieku sejām fotogrāfijās?
Barikādes jebkurā vietā ir cīņa par savu taisnību. Es ļoti vēlētos, lai katra cilvēka taisnība būtu tuva sabiedrības, savas valsts kopīgai taisnībai. Savukārt valstij būtu taisnīga attieksme pret indivīdu. Lai būtu sapratne un dzīvošana pēc godīguma principiem.
Vai šodien būs arī izstādes atklāšana?
Lentītes griešana nav paredzēta. Es vēlos, lai katrs cilvēks, kas ielā nejauši sastapsies ar fotogrāfijām, piedzīvo izstādes atklāšanas brīdi individuāli.