Tikumības sardzē
B. Šidlo sāka pildīt valdības vadītājas pienākumus 16. novembrī pēc tam, kad oktobrī notikušajās Seima vēlēšanās viņas pārstāvētā un bijušā premjerministra Jaroslava Kačiņska vadītā partija Likums un taisnīgums (PiS) guva pārliecinošu uzvaru, kas tai deva absolūto vairākumu parlamentā. Maijā notikušajās Polijas prezidenta vēlēšanās negaidīti uzvarēja PiS izvirzītais Andžejs Duda.
Četrās nedēļās PiS kontrolētais parlaments un valdība, par kuras patieso vadītāju daudzi uzskata J. Kačiņski, pieņēmuši virkni pretrunīgu lēmumu.
Par valdības paspārnē esošo izlūkdienestu koordinatoru tika iecelts bijušais pretkorupcijas biroja vadītājs Mariušs Kamiņskis. Viņam martā piesprieda trīs gadu cietumsodu par pilnvaru pārsniegšanu un noteica liegumu ieņemt amatu valsts pārvaldē. A. Duda viņu apžēloja, paziņojot, ka cilvēki, kas cīnās pret korupciju, «pelnījuši īpašu aizsardzību».
Konservatīvo valdība izrādījusi rūpes arī par poļu tautas tikumību. Jaunieceltais kultūras ministrs Pjotrs Gliņskis neilgi pirms austriešu dramaturģes Elfrīdes Jelinekas lugas Nāve un jaunava pirmizrādes Vroclavas teātrī aicināja to atcelt, jo bija izskanējušas baumas, ka tajā būs redzamas pornogrāfiskas ainas. «Valdības piešķirtā nauda kultūrai netiks izlietota pornogrāfijai,» viņa teikto citē Deutsche Welle.
Polijas jaunā valdība arī paziņojusi par plāniem reformēt sabiedriskos medijus. Zināms, ka valsts finansētie televīzijas un radio kanāli, kā arī ziņu aģentūra PAP, tiks klasificēti kā «nacionālās kultūras institūcijas». Televīzijai būšot jākoncentrējas uz «nopietna satura» radīšanu, mazāku uzmanību veltot izklaides raidījumiem, kas ļauj piesaistīt reklāmdevējus.
Sabiedrisko mediju reorganizācijas plāns paredzot nomainīt to pašreizējo vadību pret cilvēkiem, kurus varēšot atlaist jebkurā brīdī. Nav skaidrs, vai jaunie vadītāji būs ar dažādu partijisko pārstāvniecību, vai tikai tādi, kas ir pietuvināti pašreizējai valdībai.
Cīņa par tiesnešiem
Skaļāko kritiku izpelnījušies neatlaidīgie PiS mēģinājumi iecelt valsts augstākajā tiesu instancē - Konstitucionālajā tribunālā - partijas izraudzītus soģus, uzstājot, ka pašreizējais tiesas sastāvs kalpojot pēdējos astoņus gadus valdījušajai centriski labējai partijai Pilsoniskā platforma.
Pagājušajā mēnesī PiS ar opozīcijā esošās nelielās populistu partijas Kukiz'15 atbalstu pieņēma likumu grozījumus, kas paredz nomainīt piecus Konstitucionālā tribunāla tiesnešus, kurus oktobrī nominēja likumdevēja iepriekšējais sasaukums. Tribunāls, kam jāizvērtē parlamenta lēmumu atbilstība konstitūcijai, paziņojis, ka amatā var apstiprināt tikai trīs no iepriekšējā parlamenta izvēlētajiem tiesnešiem, bet jaunā parlamenta pieņemtos grozījumus novērtējis kā valsts pamatlikumam neatbilstošu.
Tas nekavēja prezidentu A. Dudu iecelt amatā piecus PiS izvēlētos tiesnešus. Viņš paziņoja, ka neapstiprinās amatā trīs iepriekšējā parlamenta izvēlētos soģus, jo likumdevēji esot pārkāpuši likumu, raksta Bloomberg.
Procesi ap Konstitucionālo tribunālu un citi jaunās valdības lēmumi polarizējuši Polijas sabiedrību. Pagājušajā sestdienā Polijas galvaspilsētā notika demonstrācija, kurā piedalījušies aptuveni 50 tūkstoši dalībnieku. «Šī ir Varšava, nevis Budapešta,» viņi sauca, velkot paralēles starp PiS un Ungārijā pie varas esošo konservatīvo partiju Fidesz. Svētdien Varšavas ielās pulcējās tikpat daudz valdības atbalstītāju.
Vroclavas Universitātes Juridiskās fakultātes mācībspēks pirmdien izplatīja paziņojumu, kurā pauda «dziļas bažas» par valdības «cieņas trūkumu pret demokrātijas standartiem», vēsta portāls EUobserver.com.
Daudz asāks savos vērtējumos ir Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs, kurš šonedēļ politisko situāciju Polijā raksturoja kā «apvērsumu», kas esot pretrunā ar vienu no ES pastāvēšanas pamatprincipiem - varas dalīšanu. Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis M. Šulca komentārus nosaucis par «skandaloziem», bet B. Šidlo pieprasījusi augstās ES amatpersonas atvainošanos.