Irānas nosodījums
Bahreina kļuvusi par pirmo arābu valsti, kurā protestētāju apspiešanai ielās varai palīgā devušies ārvalstu bruņotie spēki. Tie ieradušies pēc tam, kad nemiernieki, sūdzoties pret diskrimināciju no sunnītu monarhu puses, bloķēja piekļuvi galvenajam finanšu centram. Vara valstī jau izsludinājusi ārkārtas stāvokli.
Militāro iejaukšanos asi nosoda Irāna, kas ir viena no retajām Persijas līča valstīm, kurā pie varas ir šiīti. «Ārvalstu spēku klātbūtne un iejaukšanās Bahreinas iekšlietās ir pilnībā nepieņemama un tikai saasinās situāciju,» Irānas Ārlietu ministrijas pausto citējis Reuters. Lai gan Irāna savā zemē protestētājus nekavējoties apspiež, tā atbalsta arābu sacelšanās citviet, saucot tās par islāma tautas atmodu no despotisko vadoņu gūsta.
Cīņa par varu reģionā
Eksperti norādījuši, ka Saūda Arābijas iesaistīšanās patiesībā saistāma ar daudz dziļāku problēmu reģionā. «Lēmums ievest karaspēku Bahreinā nav veikts kā palīdzības solis valsts monarhijai, Saūda Arābija šādi palīdz pati sev,» laikrakstam The New York Times sacīja Persijas reģiona politikas eksperts Mustafa el Labads. Ja opozicionāri gūtu uzvaru, tā būtu sakāve Saūda Arābijai, kura baidās par tās sīvākās konkurentes Irānas dominanci reģionā. Šiītu panākumi varētu rosināt nemierus arī citās valstīs, no kā sunnītu pārvaldītā Saūda Arābija baidās it īpaši, jo bijusi jau spiesta apspiest dažas neliela mēroga sacelšanās savās austrumu provincēs. Politologi norādījuši, ka Saūda Arābijas solim atbildi varētu sniegt Irāna, ievedot Bahreinā arī savus spēkus, kas saasinātu abu konkurējošo naftas valstu attiecības, rosinot starptautisku militāro konfliktu. Irāna šādu plānu noliedz.