Latvijā gandrīz 70% zāļu tirgu kontrolē trīs lieltirgotavas - Recipe Plus, Tamro un Magnum. Plus šīm trim zāļu tirgotāju firmām attiecīgi pieder arī lielākās aptieku ķēdes - Mēness aptieka, Ģimenes aptieka un A-aptieka. Tikai 18% Latvijas aptieku ir «neatkarīgas».
Konkurences padomes (KP) pētījums rāda: ļoti maz aptieku interesējas un iepērk zāles no vairākām lieltirgotavām. Tirgus ir sadalīts. Tas nozīmē, ka aptiekas arī neseko līdzi, vai līdzīgu medikamentu cits lieltirgotājs nepiedāvā lētāk.
KP vadītāja Ieva Jaunzeme stāsta, ka šāda atsevišķu lieltirgotāju dominance briesmas neradot. Svarīgākais esot, ka tirgū ir pieejams daudzveidīgs zāļu klāsts, kas dod iespēju izvēlēties un līdz ar to konkurenci. Iepriekš pieminētais Veselības ministrijas pētījums gan rāda, ka dzīvē tā nenotiek. Iedzīvotāji nezina, ka viņiem ir tiesības paprasīt, vai ārsta izrakstītās zāles var aizvietot ar lētākām. Savukārt ārsti izraksta tās, ar kurām pieraduši strādāt gadiem, vai arī pakļaujas konkrētu farmācijas firmu lobijam.
I.Jaunzeme gan uzskata, ka būtu jānodala lieltirgotāji no aptiekām, kā tas ir, piemēram, Vācijā. Uz ko līdzīgu ejam arī mēs. Latvijas likumdošana paredz, ka nākamgad aptieka varēs piederēt tikai farmaceitam. Līdz ar to tiek uzskatīts, ka zāļu tirgotāji nevarēs izdarīt spiedienu uz aptiekām, nosakot, par kādām cenām un kuru ražotāju preces drīkst iepirkt. Kā tas reāli būs dzīvē, šobrīd grūti prognozēt. I.Jaunzeme neslēpj, ka doma «ir ideālistiska, bet es esmu ideāliste».
Oficiāli tiek apgalvots, ka 70% zāļu cenas aptiekā veido ražotāja cena, bet pārējais ir tirgotāja un aptiekas uzcenojums. Dažādām zāļu grupām pieļaujamo uzcenojumu nosaka valsts, un tas var svārstīties līdz pat 15% (tirgotājam un aptiekai atsevišķi).
Cenu griesti nav nemedikamentiem (uztura bagātinātājiem, vitamīniem, medicīnas precēm), kas pie mums ir krietni dārgāki nekā ES. Kāds ražotājs, kas vēlējās palikt anonīms, norādīja - viņa termometrs, nonācis aptiekas plauktā, jau maksā divas reizes dārgāk.
Latvijas lielākās lieltirgotājfirmas Recipe Plus pārstāvis Marģers Zeitmanis skaidro, ka «bezrecepšu medikamenti [arī medicīnas preces] pie mums ir tik dārgi, lai kompensētu recepšu zāles». Viņam nepiekrīt galvenā zāļu cenu regulētāja valstī Daiga Behmane: «Citās valstīs lieltirgotāja procents ir zemāks, zem 10%, mums - 15%. Recipes mērķis ir peļņa - vienmēr būs par maz.»
Ražotāji ir arī sašutuši par lielajiem atlaižu maksājumiem, ko pieprasa lieltirgotāji, taču skaļi runāt baidās. Līdzīgi kā pārtikas lielveikali, arī lieltirgotāji/aptiekas no ražotājiem pieprasa dažādas «piespiedu brīvprātīgās» atlaides par preču izvietošanu redzamās vietās un reklāmas bukletos, Dienai norādīja ražotāji.
«Tirgus ir noslēgts, nevienam nesūdzas,» - tā I.Jaunzeme. Biedinājums visiem ir bēdīgā «dāņu vitamīnu pieredze». 2004.gadā Konkurences padomē vērsās dāņu vitamīnu Danske Drog izplatītājfirma Latvijā ar sūdzību, ka viņu produkciju paredzēts izņemts no aptiekām, kas ietilpa tobrīd Aptieku Alianses ķēdē. Iemesls: firma aptiekām negribēja maksāt dažādus «piespiedu brīvprātīgos» maksājumus. Noteicošais tonis šajā aptieku aliansē bija lieltirgotājam Recipe Plus.
KP lietu izmeklēja divus gadus, un «beidzās viss ar to, ka tas bijis viens liels pārpratums. Ticu, ka tur bija [pārkāpumi], bet pierādījumi beigās nebija ne no vienas puses», atceras I.Jaunzeme.