Kā vakar ziņoja _Diena_, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) Eiropai «prognozē ilgu un dziļu recesiju». Eiropas ekonomika šogad samazināšoties par 4,2% bet nākamgad - par 0,1%. Taču Eiropas Centrālās bankas prezidents Klods Trišē pirmdien paziņoja - pasaules ekonomika ir sasniegusi «pavērsiena punktu». Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas prezidents Tomass Mirovs šonedēļ teica, ka cer uz stāvokļa uzlabošanos Austrumeiropā šā gada otrajā vai trešajā ceturksnī. Bet Eiropas lielākās apdrošināšanas kompānijas _Allianz_ ekonomists Mihaels Heize Financial Times teica, ka Vācija - Eiropas lielākā tautsaimniecība - varētu sākt atkopties jau vasaras beigās vai rudenī un nākamgad iekšzemes kopprodukts (IK) varētu augt par 2% (SVF sagaida 1% sarukumu). Savukārt Lielbritānijā aprīlī IK kritums apstājās. Tā bija pirmā reize pēdējā gada laikā, kad Lielbritānijas IK nesamazinājās.
Arī Latvijā ir vērojami mazi «zaļie asni». Eksporta sektorā kopš janvāra vērojams pieaugums, bet aprīļa DnB Nord Latvijas barometrā samazinājās to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka valstī situācija pasliktinās.
Vai tas viss nozīmē, ka tiešām tuvojamies vai jau esam sasnieguši, finanšu ministra Einara Repšes vārdiem runājot, bedres dibenu un drīz varēsim sākt rāpties no tās ārā? To būtu pārdroši apgalvot. Tomēr ir kāda cilvēku grupa, kura ļoti konkrēti riskē ar savu naudu, cenšoties izprast pasaules ekonomiskās attīstības tendences - naftas tirgotāji. Ja gaidāma izaugsme, pieprasījums pēc naftas pieaug un līdz ar to tās cena. Tāpēc ir zīmīgi, ka šonedēļ viena naftas barela cena pirmo reizi kopš pagājušā gada novembra pārkāpa sešdesmit dolāru robežu. Dažkārt pat melnajā zeltā var atrast cerības stariņu.