«Mans CV ir visai saraustīts - esmu gājis prom no saviem darba devējiem un atgriezies. Bet nu esmu pie vietas,» Artūrs smaida.
Izsitējs ar zilu aci
Artūrs ir LU «vadībnieku» absolvents, un interesi par biznesa procesiem savulaik iesējusi tagadējā Liepājas Valsts 1. ģimnāzija. «Bijām viena no pirmajām skolām, kur mācīja biznesu un ekonomiku pēc Junior Achievement programmas,» Artūrs stāsta. Studējot LU, viņš Erasmus studentu apmaiņas ietvaros pastudēja arī Brēmenes Universitātē Vācijā. Mācības Erasmus studentiem gan nereti paliek otrajā plānā, Artūra prioritāte arī nebija gluži kredītpunkti, tomēr tās «dažas reizes, kad uz lekcijām gājām», ar patiku tikusi izbaudīta vadībzinātņu apguve caur case studies un simulācijām.
Pirmais darbs Artūram bija visai studentisks - biroja administratora asistents Valodu mācību centrā. Tur sapratis, kā strādā birojs, ielauzījies smaidīt klientiem pat pēc ballītēm, kas beidzas sešos rītā. Bet, kad kursabiedrene ieminējās, ka IT uzņēmums MicroLink Latvia meklē saimniecības vadītāju, Artūrs devās uz pārrunām - par spīti tam, ka iekaisuma dēļ tobrīd bija zila acs. Tagad viņš smejas, ka, iespējams, tieši tāpēc viņam beigās piedāvāts debitoru grāmatveža amats. «Tas ir tas, kurš kontrolē parādniekus - «izsitējs».» Lai gan parādu atprasīšanā tīkamā maz, Artūrs teic, ka šis darbs viņu norūdījis, ļāvis saprast grāmatvedību un iemācījis, kā vienoties ar klientu, kas tevi nemaz negrib redzēt. «Mani arī nošarmēja MicroLink kā uzņēmums - aura, kolektīvs.»
Pēc gada Artūrs tomēr šarmanto uzņēmumu uz laiku pabīdīja malā, jo aizbrauca mācīties uz Šveici. Jau Erasmus apmaiņas laikā Vācijā viņš bija piefiksējis, ka vāciski runājošajā pasaulē vadībzinātņu jomā augstu kotējas Šveices Santgallenas Universitāte, bet vēlāk uzzināja, ka tajā noris projekts, kurā astoņi studenti no Austrumeiropas un Āzijas var pusgadu studēt šajā augstskolā un pusgadu praktizēties kādā Šveices uzņēmumā. Artūrs šo atlasi izturēja.
Einšteins un futūrisms
«Šveicē studēju biznesa inženieriju - kā jāveido uzņēmuma procesi, kā tam jāpieskaņo informācijas sistēmas, kā jāvada IT projekti. Viena kursa ietvaros viesojāmies SAP, kas ir pasaules līderis uzņēmumu resursu plānošanas sistēmu piedāvāšanā. Kā pārkāpu pāri šī uzņēmuma biroja slieksnim Cīrihē, manī kaut kas sāka kņudēt.» Aura te bijusi vēl iedvesmojošāka nekā MicroLink Latvia: futūristiska, aizrautīguma pilna. «Kungs, kas strādāja ar mūsu augstskolu, izskatījās pēc Einšteina, un viņa LinkedIn profilā rakstīts, ka viņš savos 70 gados ir pārmaiņu aģents,» Artūrs jūsmo. Viņš mērķtiecīgi izcīnījis prakses vietu šajā uzņēmumā un tika piesaistīts tā biroja vadības ofisam, kas pārraudzīja visu uzņēmuma projektu gaitu. Sācis ar datu pielabošanu ekseļa tabulās, vēlāk veidojis noslodžu atskaites, piedalījies projektu finanšu kalkulācijas rīka ieviešanā, bijis klāt, kad eksperti no malas vērtēja, cik nobriedusi ir projektu vadība uzņēmumā un kas vēl jāuzlabo. Tas viss sniedza zināšanas, ko Artūrs izmantoja, pēc Šveices prakses atgriežoties MicroLink Latvia. «Sākām veidot projektu vadības sistēmu. Tobrīd Latvijā tādas prakses tikpat kā nebija - kāpēc, piemēram, projektos jāvērtē riski, ja var tak' ķiveri galvā, un uz priekšu?! Arī tagad šī joma uzņēmumos ir vāji attīstīta, lai gan ar katru gadu kļūst labāk,» Artūrs saka un stāsta, ka tolaik šie centieni bijuši taustīšanās un «dauzīšanās pa nātrēm», jo traucēja bardaks valstī un biznesa vidē.
Artūram uzticēja sakārtot atskaišu procesus FMS, kas tolaik bija nodaļa MicroLink. Vēlāk, kad MicroLink tika reorganizēts un FMS kļuva par patstāvīgu uzņēmumu, Artūrs tajā ķērās pie kvalitātes vadības sistēmas izveides un ISO standartu ieviešanas. «Tiesa, pavasarī, kad MicroLink bruka, man bija depresija. Rakstīju savam bijušajam šefam SAP Schweiz, ka gribu pie viņiem atkal kādu laiku pastrādāt. Vēlāk Jānim Bergam (FMS valdes priekšsēdētājs - D. K.) teicu - būtu zinājis, ka FMS pārtaps par uzņēmumu, nebūtu tā darījis.» Sarunāts bija sarunāts, un Artūru uz Šveici palaida.
Lapa ar mākonīšiem
Pēc pirmā, prakses posma Šveicē Artūram nebija divu domu, ka jāatgriežas Latvijā. «Man patīk pabūt ārzemēs, bet es negribētu tur dzīvot. Bija apziņa, ka Latvijā varu dot vairāk nekā tur, turklāt bija jāpabeidz maģistrantūra LU. Esmu arī studentu korporācijā, un kaut kāds patriotisms manī valda.» Tomēr otrajā reizē Artūrs sāka šaubīties, vai maz grib atpakaļ uz dzimteni, bija arī reāla iespēja turpināt karjeru SAP. Viņa atgriešanās pa daļai ir Jāņa Berga nopelns. «Biju viņam uzmetis A4 lapu ar «mākonīšiem» - kas FMS jāpilnveido. Viņš atrakstīja - uzzīmēji, tad beidz ņemties, brauc mājās un ķeries klāt!» Artūrs stāsta un lēmumu nenožēlo.
FMS viņa kā ieviešanas vadītāja pārziņā ir projektu metodika, uzskaite, klientu atbalsts, kā arī virkne stratēģisku jautājumu, no kuriem izaicinošākais šķiet pārmaiņu vadība. «Dažreiz prasās pēc pauzes, lai pie pārmaiņām pierastu. Bet IT risinājumu jomā ir jāskrien tagadnei soli pa priekšu. Piemēram, ja sāksim domāt par e-dokumentiem tikai tad, kad būs sakārtota visa ar tiem saistītā likumdošana, jau būsim nokavējuši.» Artūrs priecājas par fantastiskajiem kolēģiem, kas strādā ar degsmi, un uzņēmuma demokrātisko gaisotni, bet par sava darba mīnusu sauc drīzāk visa Latvijas «dīķa» kaiti - trūkstošo izpratni, ka Latvija nav pasaules naba, bet gan pasaules daļa.
Lai gan dažkārt darbadienas ieilgst, Artūrs šoruden sācis lasīt projektu vadības lekcijas LU studentiem. To viņš pieskaita pie saviem hobijiem. «Hobijs taču ir tas, kas rada prieku.» Līdzīgs vaļasprieks viņam ir arī savas daudzdzīvokļu mājas siltināšanas projekta koordinēšana. Artūrs smaida, ka, iespējams, pēc gadiem šis vai cits lauciņš varētu kļūt par vietu viņa privātajam biznesam. Par to doma ir, taču tuvākos desmit gadus gana interesanti būšot IT.