Dažādas pirmās versijas par iemesliem: pārgurums? Saindēšanās? Masu psihoze? Ilgākā laikā uzkrājušos un ar Dziesmu svētkiem nesaistītu problēmu rezultāts? «Šeit nevar būt runa par pārslodzi. Tas noteikti ir komplekss jautājums, un es domāju, ka mēs vēl ilgi nesapratīsim, kas notika. Tas bija kaut kas ārkārtējs,» - aģentūrai LETA vēstījis diriģents Gints Ceplenieks, viens no koncerta mākslinieciskajiem vadītājiem. Pēc 22 minūtēm turpat lasām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāves Ilzes Bukšas teikto: «Pamatā vājums un saļimšana saistāma ar nogurumu un organisma reakciju.»
Ejam! Esam pelnījuši!
Asaru un neatbildētu jautājumu plūdi, vēl krietnas stundas pēc pusnakts kopā ar skolotājiem un vienaudžiem vai arī ģimenēs pārdzīvojot notikušo un ilgi nespējot nomierināties. Tāda izvērtās nakts pirms XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pēdējās kulminējošās dienas. Ap pusnakti izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile tviterī paziņoja, ka nākamajā rītā plānotais svētku gājiens - viens no būtiskākajiem Dziesmu svētku simboliem - tiek atcelts. Gājiens tomēr notika, un tajā piedalījās teju visi svētku dalībnieki, kuriem vien bija tāda iespēja. «Mēs ejam! Mēs esam pelnījuši! Desmitos būsim uz strīpas!» - šādi uz ministres pārsteidzīgo lēmumu reaģēja Jēkabpils deju kolektīvs Pastalnieki. Līdzīgi rīkojās arī daudzi citi deju kolektīvi, kori, pūtēju orķestri. Kamēr vidusskolēni un viņu pedagogi centās noorientēties juceklī un satraukti sekoja līdzi pārsteidzošajām ziņām, mazie jau gulēja un pat nenojauta par drāmu, kas risinājās visas nakts garumā. Tā bijis arī Līgatnes Lustūzīša dejotājiem, kurus - priekā starojošus, saposušos tautastērpos un jau gatavus gājienam - agrā rīta stundā sastapu fotografējamies pie Rīgas 2. vidusskolas fasādes.
Gājiena infrastruktūra bija saglabāta, maršruta ielas bija atstātas brīvas, taču vairāki kolektīvi uz gājienu haosa dēļ vienkārši nepaspēja. Viņi vēl pēcpusdienā nāca pie Brīvības pieminekļa: nolika ziedus, dziedāja. Bira asaras. Kavēja diezgan daudzi, jo daļa kolektīvu vadītāju tikai no rīta uzzināja gan par lēmumu gājienu atcelt, gan arī iespēju tajā doties brīvprātīgi. Saņemot tik pretrunīgu informāciju, visapmulsušākie šķita Rīgas kolektīvi, īpaši tie, pēc kuriem vairs neieradās Rīgas pašvaldības transports. Paradoksāli, ka tieši visa šī haosa rezultātā sešgadīgā rīdziniece Linda, kluba Liesma pirmsskolas grupiņas Dzirkstelīte dejotāja, gājienā tika divreiz un dažādos tautastērpos. Kad vadītājs atsūtījis ziņu, ka Dzirkstelīte gājienā neies, Lindu savās rindās pieņēmuši jēkabpilieši. Tikmēr aktīvākās mammas sasauca kopā arī pašu Dzirkstelīti. «Nevienam pat nenāca prātā doma gājienā neiet. Bērni gāja mirdzošām acīm, un pats gājiens bija krietni organizētāks, nekā līdz šim. Nekādas nīkšanas, gaidīšanas,» priecājās Kristīne Jirgensone, kura gājienā veda Pārdaugavas bērnu un jauniešu centra Altona dejotājus. «Dejotāji ir veseli, un kāpēc gan lai viņi neietu gājienā?» vaicāja K. Jirgensone.
Atbildības «noairēšana»
Bardaks bija pilnīgs un aizsniedzās visos līmeņos: līdz pat tam, ka jaunais Latvijas prezidents Raimonds Vējonis ar kundzi un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece līdzās Dziesmu svētku izpilddirektorei Agrai Bērziņai no paaugstinājuma pie Dailes teātra sveica oficiāli atceltā gājiena dalībniekus. Savukārt svētdienas rītā atklātā sausā statistika: 17 bērnu no Mežaparka estrādes nogādāti slimnīcā, kurā deviņi atradās vēl joprojām. Vēl 32 bērniem palīdzība sniegta skolās. Kopā sestdien visās Dziesmu svētku norises vietās mediķu palīdzība bijusi nepieciešama 500 bērniem. Tomēr Mežaparka estrādē paģībušo skaitu tā arī nezinām. «Bērnu drošība ir galvenais,» tā ministre naktī pamatoja lēmumu atcelt gājienu. Tomēr tas izskatās pēc atbildības «noairēšanas» - ja gribat, ejiet un paši arī atbildiet. Varbūt par bērniem bija jāpadomā, nedzenājot viņus - tostarp arī ģenerālmēģinājuma rītā - uz mēģinājumiem jau 7.30 rītā un neliekot koristiem daudzas stundas stāvēt kājās, kas šajā vecumā ir krietni grūtāk, nekā būt kustībā. «Es noteikti arī koncertu būtu atcēlis, bet mēs bērnus izmantojam līdz pēdējam. Ja kāds nomirs, kurš atbildēs?!» - Rīgas 45. vidusskolas direktors Tālis Veismanis notikušajā vaino pieaugušo egoistisko attieksmi.