«Šī nebūs viegla vasara, jo pilnā sparā ritēs vēlēšanu kampaņa, bet jums jāgatavojas pēdējai 11. Saeimas rudens sesijai,» runas beigās sacīja Valsts prezidents, pateicoties deputātiem par sadarbību.
Sakārtot partiju sistēmu
Runā A. Bērziņš izteica nožēlu, ka Saeimā jau deviņus mēnešus iestrēgusi viņa iniciatīva par grozījumiem Satversmē un vēl vairākos likumos, lai palielinātu Ministru prezidenta lomu. «Ja tiktu pieņemta iesniegtā iniciatīva izpildvaras stiprināšanai, tas padarītu politiku valstī racionālāku,» sacīja Valsts prezidents A. Bērziņš, kurš uzsvēra arī nepieciešamību pilnveidot partiju darbības un vēlēšanu sistēmu. «Vairums partiju ir mazas un ar īsu mūžu. Turklāt partijas parasti izveidojas tieši uz vēlēšanu laiku,» sacīja A. Bērziņš, kurš izveidojis arī ekspertu grupu, kas gatavo priekšlikumus šā jautājuma sakārtošanā. Valsts prezidents, piemēram, uzskata, ka ir jāpalielina minimālais biedru skaits partijām, kuras piedalās Saeimas vēlēšanās, kā arī jānosaka, ka tajās var startēt tikai politiskie spēki, kas dibināti noteiktu laiku pirms vēlēšanām.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) Dienai paskaidroja, ka Valsts prezidenta rosinātajiem grozījumiem Satversmē, kas paredz izpildvaras ietekmes palielināšanu, nav frakciju atbalsta un tos nebūtu iespējams pieņemt. Tajā pašā laikā atsaucīgi politiķi uzņēma ierosinājumu pilnveidot partiju sistēmu. Tam piekrita gan Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība), gan Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, kurš atgādināja, ka apvienība jau pati savulaik rosinājusi palielināt minimālo partijas dibinātāju skaitu, kas tagad ir divsimt. Jāatgādina, ka jaunos politiskos spēkus, kurus izveidoja Einars Repše, Inguna Sudraba un Jānis Bordāns, nodibināja tikai nedaudz vairāk nekā 200 biedru.
Valsts prezidents A. Bērziņš Saeimas sēdē kā svarīgas prioritātes uzsvēra arī izglītību un veselību. Viņš pieminēja arī Būvniecības likumu, kura spēkā stāšanās ir atlikta, kā arī norādīja, cik nozīmīgi ir grozījumi likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos. Tie paredz sakārtot zemes tirgu, lai lauksaimniecībā izmantojamā zeme paliktu Latvijas ražotāju rokās. «Tiekoties ar lauksaimniekiem, esmu guvis pārliecību, ka viņiem šis ir jautājums numur viens,» teica Valsts prezidents. Viņš aicināja Saeimu visus būtiskos projektus pieņemt vismaz 1. lasījumā, lai to izskatīšanu var turpināt 12. Saeima.
Dāvana Latvijai
To, ka Valsts prezidents uzrunā nepieminēja Satversmes preambulu, viņam tuvu stāvoši cilvēki saista tikai ar A. Bērziņa pievēršanos praktiskiem jautājumiem, kam A. Bērziņš velta lielāku uzmanību. Taču Valsts prezidents izsludinās ceturtdien pieņemtos Satversmes grozījumus pretēji politiķu aizdomām, ka tas varētu arī nenotikt. Šo pieļāvumu pastiprināja Saskaņas centra iebildes pret izmaiņām pamatlikumā.
Viens no Saskaņas centra līderiem Valērijs Agešins žurnālistiem sacīja, ka tuvākajā laikā frakcija izlems, ko darīt, jo iespējas ir vairākas. Tā var vērsties ne tikai pie Valsts prezidenta, bet arī Satversmes tiesā vai vākt parakstus referenduma ierosināšanai. Taču ir vēl ceturtā iespēja - nedarīt neko, lai nedotu iespēju priekšvēlēšanu laikā labējo partiju politiķiem izmantot šo jautājumu kampaņā. V. Agešins bija gandarīts, ka prezidenta runā preambula nebija minēta nozīmīgāko darbu skaitā, tas liecinot, ka «arī Valsts prezidents uz to skatās skeptiski, jo, iespējams, saprot, ka, vecai Satversmei pievienojot jaunu ievadu, rodas pretrunas».
Kad Saeimā pērn sākās diskusijas par Satversmes preambulu, Visu Latvijai!-TB/LNNK politiķi toreiz sacīja - ja Saeimai izdosies preambulu pieņemt, tas būs viens no nozīmīgākajiem šīs Saeimas lēmumiem un dāvana Latvijai simtgadē. «Pieņemot preambulu, Satversme iegūs modernu, daudzām mūsdienu konstitūcijām raksturīgu apveidu, kurā būs arī norādes uz valsts politiskajiem, tiesiskajiem un morālajiem pamatiem,» ceturtdien sēdē teica Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība). «1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību,» ir sacīts Satversmes jaunajā ievadā.