Lielākā daļa F grupas vecmeistaru - tie ir seniori, kuri pārkāpuši 60 gadu slieksni,- regulāri trenējas visu gadu, piedalās Latvijas, Baltijas valstu, Eiropas un pasaules čempionātos airēšanas vecmeistaru (Masters) grupā. Daži startē arī kopā ar Latvijas jaunajiem sportistiem, radot nopietnu konkurenci un iegūstot godalgotas vietas.
Vecums nav rādītājs
«Airēšanas vecmeistaru sports Latvijā ir saglabājis augstu sportisko meistarību. Sacensībās mēs esam vērā ņemams pretinieks,» stāsta Rīgas Airētāju kluba prezidente Baiba Strautmane un uzskaita pēdējo gadu sasniegumus: 2013. gadā no Pasaules sporta veterānu spēlēm (World Masters Games) Turīnā Rīgas Airētāju kluba pārstāvji individuāli pārveda 39 zelta medaļas; 2014. gadā Minhenē notikušajā Eiropas meistaru regatē (Euro Masters Regatta), airējot dažādās laivu klasēs, izcīnīja deviņas 1. vietas, turklāt togad arī Pasaules sporta veterānu spēlēs Austrālijā, Balaratā izcīnīja astoņas 1. vietas. «Mūsu klubā apvienojušies un aktīvi sporto dažādu vecumu un profesiju pārstāvji. Jaunie var nobraukt pa priekšu, bet gados vecākās komandas savukārt pierāda meistarību. Vecums šajā sportā nav rādītājs,» uzsver B. Strautmane.
Jāpiebilst gan, ka par airēšanas vecmeistaru var kļūt, sākot no 27 gadu vecuma. «Pie mums pārsvarā tie ir savulaik akadēmiskajā airēšanā trenējušies sportisti, kuriem ir tuvs aktīvs, veselīgs dzīvesveids un vēlēšanās nezaudēt sportisko stāju dzīves turpmākajos gados,» norāda kluba prezidente. Vecuma ierobežojums akadēmiskajā airēšanā nepastāv. Kā norāda J. Griķis, 2010. gadā pasaules čempionātā Kanādā esot piedalījušies deviņi astotnieki, kuru komandas locekļiem bija 85 gadi un vairāk. Rīgas Airētāju klubā vecākajam airēšanas vecmeistaram Vilnim Priedienam ir 72 gadi, bet starp seniorēm joprojām teicamā formā ir 70 gadu jaunā airētāja Gunta Minusa.
Pēdējos gados Rīgas Airētāju kluba F grupas vecmeistari sadraudzējušies arī ar Igaunijas un Lietuvas sportistiem un lielākajās sacensībās veido apvienotās komandas ar kaimiņvalstu fiziski spēcīgākajiem vecmeistariem. «Starp citu, abās mūsu kaimiņvalstīs ir mazāk aktīvu veterānu jeb senioru vecuma airētāju, kas vēlas regulāri trenēties un gatavoties sacensībām, kā to darām mēs Latvijā,» stāsta B. Strautmane. Viņa turpina: «Ziemā, kad ūdeņi aizsaluši, neļaujam atslābināties - dodamies uz sporta zālēm, spēlējam basketbolu, regulāri darbojamies airēšanas baseinā vai uz airēšanas trenažieriem Concept.» Ziemā airēšanas vecmeistari plāno nākamās sezonas startus un arīdzan ekskursijas pa ceļam uz sacensībām, bet, tiklīdz ūdeņi ir vaļā - dažkārt jau sākot no aprīļa -, brīvais laiks paiet uz ūdens.
Rūdījumam jābūt
Agrita Uzulnika-Alksne savulaik pabeigusi Murjāņu sporta skolu, akadēmiskā airēšana ir viņas kaislība visa mūža garumā. Arī Juris Griķis ir airētājs ar 64 gadu stāžu. Seniori stāsta - airēt var jebkurā vecumā, tomēr šis sporta veids prasa fiziskās sagatavotības bāzi. «Ja līdz vecumdienām fiziski nekas nav darīts, uzsākt būs grūti. Ir jābūt rūdītam. Sirsniņai jābūt rūdītai. Rokām, kājām jābūt apaudzētām ar muskulīti. Ja rūdījuma nav, tad var tikai par stūrmanīti pasēdēt - ar noteikumu, ja ir laba redze,» smej Agrita. Viņa turpina: «Lielākoties starp mums ir tie, kas visu dzīvi aktīvi sportojuši - vai slēpojuši, vai braukuši ar velosipēdu, nūjojuši, nodarbojušies ar peldēšanu vai skriešanu.» Veselībai jābūt kā maratonskrējējam, piebilst Juris.
Viņš pats brīvajā laikā ne tikai dzied korī, bet labas fiziskās formas uzturēšanai nodarbojas ar vieglatlētiku un ik rītu vingro, savukārt Agrita ziemā piedalās slēpošanas maratonos. Ziemas sezonā sportiskākie vecmeistari divreiz trīsreiz nedēļā apmeklē līdz divām stundām garas nodarbības tā saucamajā airēšanas baseinā. Vasarā treniņi notiek uz ūdeņiem - divas trīs reizes nedēļā. «Patiesībā katram senioram vecumā pēc 60 gadiem katru rītu ir jāvingro 45 minūtes!» uzsver Juris. Agrita viņu papildina: «Vingrošana palīdz uzturēt tonusu, saglabāt locītavu elastīgumu - tiklīdz nevingrosiet, sāksies problēmas. Iesaku apmeklēt arī sporta zāles - ļoti palīdz, piemēram, pilates. Katram senioram vajadzētu izstrādāt individuālu rīta rosmes programmu - to var paveikt arī pie fizioterapeita. Senioru vecumā katram ir jāapmeklē arī ārstnieciskās vingrošanas nodarbības. Ja vingrosiet, nebūs tik daudz jāstaigā pie daktera un arī zāles mazāk būs jādzer.» Un vēl jābūt personiskajai disciplīnai - neatkarīgi no vecuma, uzsver B. Strautmane.
Sāk kļūt par šauru
«Ne jau godalgotās vietas ir mūsu pamatmērķis. Galvenā ir vēlme būt aktīviem, nezaudēt azartiskumu un dzīvesprieku, neraugoties uz vecumu un katra personiskajām sadzīves problēmām. Cenšamies viens otram palīdzēt arī ikdienā, esam kopā svētku reizēs un paši organizējam dažādus koīgus pasākumus. Mēs esam kā viena liela, draudzīga ģimene, turklāt, redzot, ka vienam ģimenē airēšana ir tik liela aizraušanās, pievienojas arī citi ģimenes locekļi,» stāsta kluba prezidente.
Taujāti par tālākajiem mērķiem, Rīgas Airētāju kluba veterāni atzīst - galvenais ir sevi uzturēt formā, jo «bez adrenalīna vairs nevar dzīvot». Diemžēl Lucavsalā jau sākt palikt par šauru.
«Mūsu klubā labprāt ienāktu arī jaunākās vecmeistaru paaudzes airētāji, kurus esam iedvesmojuši ar savu aktivitāti. Tomēr kluba pieticīgais airēšanas inventāra daudzums un trenēšanās apstākļi viņus nedaudz atbaida. Siltas dušas vietā pēc treniņa - pelde Daugavā - ne katram ir pieņemama. Seniori to var! Pēc dabas esam optimisti, tomēr ceram, ka tuvākajā laikā arī Rīgā, Lucavsalā pavērsies iespēja atjaunot un pilnvērtīgi attīstīt akadēmiskās airēšanas kā sporta veida tradīcijas,» uzsver B. Strautmane.