Atgriezties savā pilsētā
Jēkabpiliete Jevgenija Antonoviča ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Tālākizglītības fakultātes pilna laika klātienes 2. studiju gada rezidente ķirurga specialitātē. Lai gan viņas pamatdarbs ir Rīgā, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā, pēc rezidentūras beigšanas jauniete apņēmusies atgriezties Jēkabpilī, lai strādātu reģionālajā slimnīcā. Viens no stimuliem pieņemt šādu lēmumu bijis Jēkabpils domes finansiālais atbalsts jau studiju laikā - ar noteikumu, ka pēc rezidentūras beigšanas jaunā speciāliste vismaz trīs gadus strādās Jēkabpils slimnīcā, pašvaldība viņai līdz pat rezidentūras beigām maksā ikmēneša stipendiju 378 eiro. Jevgenija gan nolēmusi Jēkabpilī strādāt arī pēc noteiktā termiņa un jau pašreiz nedēļas nogalēs dežūrē Jēkabpils slimnīcā, tāpēc ir iepazinusies gan ar personālu, gan darba apjomu un atalgojumu. Arī viņa gan pamanījusi, ka slimnīcā trūkst speciālistu. «Slimnīca ir izremontēta, aparatūra arī ir, bet diemžēl nav, kas strādā. Pēdējais laiks bija sākt domāt, kā ieinteresēt jaunos speciālistus,» Dienai saka Jevgenija.
Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs Dienai norāda, ka lēmums atbalstīt topošos speciālistus pieņemts, jo ārsti cits pēc cita dodas pensijā, bet nav, kas strādā viņu vietā. Šogad ārstniecības specialitātes stipendijām pilsētas budžetā paredzēti 22 709 eiro, un pieteikties uz tām varēja pieci studenti. Tāpat studenti atbalstīti arī pērn. L. Salcevičs piebilst, ka vajadzības gadījumā dome gatava piešķirt arī dzīvokli.
Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ivars Zvīdris Dienai gan atzīst arī risku - students pēc trīs nostrādātiem gadiem tomēr var doties atpakaļ, piemēram, uz Rīgu vai nepildīt saistības. Taču slimnīcas vadītājs cer, ka jaunie speciālisti būs jau iedzīvojušies Jēkabpilī, varbūt pat izveidojuši ģimeni un nevēlēsies doties prom.
Arī citur
Jēkabpils nav vienīgā pilsēta, kas sniedz atbalstu topošajiem speciālistiem. Piemēram, ideja par stipendiju piešķiršanu pārņemta no Rēzeknes. Rēzeknes domes pārstāve Marina Sokolova Dienai pastāstīja, ka atbalsta programma darbojas jau vairākus gadus, bet šogad uzlabota, nosakot stingrākus kritērijus stipendijas saņemšanai. Tas bijis nepieciešams, jo bijuši gadījumi, kad studenti nav pildījuši savas saistības. Šogad stipendijas Rēzeknē tiek izmaksātas septiņiem cilvēkiem, no pilsētas budžeta tam paredzot 14 939,70 eiro.
Arī Liepājā tiek meklēti risinājumi, kā motivēt jauniešus. Sistēma gan ir citāda. Ar pašvaldības līdzfinansējumu Liepājas reģionālā slimnīca īsteno jauno speciālistu piesaistes programmu, tā no 2008. līdz 2012. gadam pastāvīgam darbam slimnīcā piesaistīti jau 16 speciālistu. Liepājas domes pārstāve Dace Ķēde Dienai stāsta, ka programma turpinās arī patlaban un pašvaldība no 2013. līdz 2015. gadam šim mērķim piešķīrusi ap 145 000 eiro. Programmā jaunajiem ārstiem tiek segti dzīvokļu īres un transporta izdevumi, nodrošinātas izglītības, tālākizglītības un pārkvalifikācijas iespējas, jauno ārstu karjeras dienas un profesionālās orientācijas pasākumi, kā arī ārstu rezidentu apmācība Liepājas stacionāros. Sākotnēji slimnīca sedz dzīvokļa īres maksu, bet jaunais speciālists - komunālos maksājumus. Programma ilgst astoņus gadus, katru gadu slimnīcas ieguldījumam samazinoties, līdz speciālists dzīvokļa un transporta izdevumus pilnībā sedz pats. Tāpat speciālista ģimenei tiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā.
Tikmēr, piemēram, Ogrē, kas ir samērā netālu no Rīgas, šāds atbalsts netiek piedāvāts. Ogres novada domē skaidro, ka stipendiju sistēma pašvaldībā nav ieviesta, jo neviens šādu lūgumu nav izteicis.
Valsts uzdevums
Jauno speciālistu trūkums reģionos, pēc Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājas Egijas Širovas domām, ir valstiska problēma. Katru gadu valsts plāno, cik studentu un rezidentu par valsts naudu mācīsies medicīnu. Tomēr, par spīti sniegtajai informācijai par konkrēto speciālistu trūkumu, neviens rezidents uz reģionu nav atsūtīts. Līdz ar to katra pašvaldība un slimnīca problēmu risina, kā var. Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas rezidentiem piedāvā iespēju no pašvaldības naudas segt mācību izmaksas, ja viņi apņemas pēc tam piecus gadus strādāt slimnīcā. Šādu iespēju gan pagaidām izmanto tikai viens students. E. Širova uzskata, ka tas ir zemā mediķu atalgojuma dēļ. Tāpat arī jaunie ārsti nevēlas uzņemties šādas saistības, jo redz, ka labāk varēs nopelnīt privātajā sektorā. «Mēs visādi varam cīnīties, maksāt un piemaksāt, bet, ja nebūs jauno speciālistu, kuri vienkārši izvēlas strādāt Latvijas slimnīcās, risinājuma šim jautājumam nebūs. Un slimnīcas paliks vien tur, kur būs ārsti. Un, kur viņu nebūs, tur slimnīcas likvidēs,» saka E. Širova.
To, ka lielākā daļa rezidentu strādā slimnīcās Rīgā, pierāda arī augstskolu statistika. Vien 10% no Latvijas Universitātes (LU) Rezidentūras programmas studentiem strādā reģionālajās slimnīcās, vēl mazāk - 4% - no RSU. LU Rezidentūras attīstības programmas vadītāja Anda Požarnova Dienai norāda, ka Universitāte cenšas rezidentūras procesu organizēt arī ārpus galvaspilsētas, tomēr ar varu nevienu nespiež. RSU Tālākizglītības fakultātes Rezidentūras daļas vadītājs Andis Lācis skaidro, ka rezidentu darbavietas izvēlē tiek ņemti vērā vairāki apsvērumi, piemēram, atbilstoša mācībspēku pieejamība slimnīcā un medicīnas tehnoloģijas un mācību telpu aprīkojums ārstniecības iestādes rīcībā, tai skaitā pieejamība manekeniem, simulatoriem, datortehnikai. Līdz ar to tikai daļu no studiju programmā iekļautajiem kursiem iespējams apgūt ārpus universitātes vai specializētām slimnīcām Rīgā.
Atbalsta ne tikai ārstus
Speciālistu trūkums gan nav tikai slimnīcu problēma, tāpēc atbalsts tiek sniegts arī citu specialitāšu jauniešiem. Piemēram, Jēkabpilī stipendijas maksā arī studentiem, kuri mācās inženiertehniskās specialitātes, speciālās izglītības skolotāja vai logopēda profesiju. Tam šogad dome paredzējusi 19 564 eiro. Turklāt šīs stipendijas saņemšana neuzliek studentam nekādas saistības - tās ir atbalsts Jēkabpils teritorijā deklarētajiem jauniešiem.