Brīvpusdienas visiem
Jau pērn ar domes lēmumu tika pieņemts, ka Madonas novada pašvaldības teritorijā esošajās skolās brīvpusdienas tiks nodrošinātas visiem skolēniem līdz pat vidusskolas beigām. Izņēmums šajā gadījumā nav arī vakarskolas. Madonas novada pašvaldības Izglītības nodaļas pārstāve Vivita Vecozola Dienai paskaidroja, ka ideja nākusi no domes priekšsēdētāja puses. Tas devis arī rezultātus - novadā atgriezušies bērni, kas mācījās pierobežu novadu skolās, kā arī pieaudzis skolēnu skaits no blakus novadiem, kuri tagad izvēlas Madonas skolas. Līdzīgs mērķis ir arī Līvānu novada domei, tāpēc šogad pieņemts lēmums par brīvpusdienām visu klašu skolēniem, Dienai pastāstīja Līvānu novada domes pārstāve Indra Upeniece. Viņa gan atzīmēja, ka par rezultātiem vēl grūti spiest, jo sistēma sākusi strādāt vien no šā gada februāra. Iepriekš brīvpusdienas bijušas līdz 9. klasei un tikai pašvaldības teritorijā deklarētiem bērniem, bet tagad arī tiem, kuri mācīties brauks no blakus novadiem. Galvenais mērķis gan neesot lielāks audzēkņu skaits skolās, bet atbalsts ģimenēm ar bērniem.
Lai gan sistēma skolās ir dažāda, brīvpusdienas obligāti saņem 1. un 2. klases skolēni, jo to nodrošina valsts. Patlaban notiek diskusija par to, vai ar valsts atbalstu brīvpusdienas vajadzētu nodrošināt arī 3. klases skolēniem. Kā Dienai paskaidroja IZM, noteikumu projekts ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, bet tas vēl jāapstiprina valdībai. Pašvaldības gan ar šo lēmumu jau rēķinās. Piemēram, Bauskā pieņemts lēmums brīvpusdienas no septembra nodrošināt visiem no 4. līdz 9. klasei. Tomēr Bauskas novada Izglītības nodaļas vadītājs Ģirts Bernauts nav pārliecināts par valdības pozitīvu lēmumu, tāpēc jau tagad uztraucas par to, ka būs nepieciešams rast līdzekļus arī 3. klašu skolēnu atbalstam. Arī ministrijā Dienai nevarēja apliecināt, ka noteikumi tiks apstiprināti.
Pievilina maksājot
Brīvpusdienas gan nav vienīgais veids, kā piesaistīt skolēnus konkrētai pašvaldībai. 70 eiro 1. klases skolēniem un 140 eiro 10. klases skolēniem - šādus vienreizējus pabalstus saņem ikviens attiecīgo klašu skolēns, kurš izvēlas mācīties Pļaviņu novada ģimnāzijā. Pļaviņu novada domes pārstāvis Jānis Peņģerots Dienai paskaidroja, ka tas bija skolas vadības lēmums, kuru dome apstiprināja. Pašvaldībai tas esot izdevīgi, jo izdodas piesaistīt vairāk skolēnu, tomēr precīzi pētījumi par to nav veikti.
Izplatītāka prakse ir maksāt skolēniem stipendijas par labiem mācību sasniegumiem. Pašvaldībās gan atšķiras tam atvēlētā summa un iespējamais stipendiju saņēmēju loks. Piemēram, Kokneses novadā kopš šā gada janvāra stipendijas var saņemt vidusskolas klašu skolēni. Tiem, kuriem stipendiju piešķir, nedrīkst būt neattaisnotu kavējumu vai arī administratīvu pārkāpumu ārpus skolas. Savukārt minimālais vērtējums, no kura var pretendēt stipendijas saņemšanai, ir 7,5 balles kā vidējā atzīme. No 7,5 līdz 7,9 ballēm skolēni saņem 10 eiro mēnesī, ar vidējo atzīmi no 8 līdz 8,5 ballēm tie ir 15 eiro mēnesī, bet no 8,5 līdz 10 ballēm - 20 eiro mēnesī, pastāstīja Kokneses novada domes pārstāve Anita Šmite. Šī novada vadītājs Dainis Vingris Dienai šādu lēmumu pamato ar konkurenci starp citu novadu skolām, bet atzīmē, ka svarīgākais ir nodrošināt kvalitatīvus apstākļus izglītības apguvei.
Turpretī Jelgavā centīgākie 7.-12. klašu un 1.-4. kursa audzēkņi, kuriem sekmju vidējais vērtējums ir 8,5 balles vai augstāks, mācību gada noslēgumā saņem naudas balvu 75 eiro apmērā.
Līdzīgi pašvaldībās tiek apbalvoti skolēni arī par sasniegumiem olimpiādēs un citos konkursos. Piemēram, Valmierā, ja skolēns ir piedalījies pasaules mācību priekšmetu olimpiādēs, viņš saņem 130 eiro. Skolēniem, kuri ir ieguvuši godalgotas vietas vai atzinības valsts mācību priekšmetu olimpiādēs vai piedalījušies Baltijas valstu skolēnu zinātniski pētniecisko darbu lasījumos, pašvaldība izmaksā 100 eiro. Bet, piemēram, par Vidzemes reģiona mācību priekšmetu olimpiādēs iegūtajām godalgotajām vietām skolēns saņem 45 eiro, Dienai pastāstīja Valmieras Izglītības pārvaldes vadītāja Iveta Pāže.
Iztiek bez labumiem
Lai arī daudzās pašvaldībās domā par papildu instrumentiem skolēnu piesaistīšanai, dažviet tas nav vajadzīgs - skolēnu skaits jau tāpat ir pietiekams. Cēsu novada pašvaldības pārstāvis Kārlis Pots Dienai paskaidroja, ka Cēsu novads šajā ziņā ir salīdzinoši labā situācijā, jo spēj piesaistīt skolēnus bez papildu bonusiem. Viens no iemesliem ir tas, ka Cēsīs ir vairāk nekā viena valsts līmeņa ģimnāzija. Līdz ar to, ja vien skolēni nesaņem kādus sociālā dienesta noteiktus atvieglojumus, citu priekšrocību nav.
Arī Jēkabpils pilsētas pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja Līga Kļaviņa Dienai norādīja, ka Jēkabpils skolās līdz šim ir ieguldīts daudz Eiropas Savienības struktūrfondu un pašvaldības budžeta līdzekļu, nodrošinot skolēnus ar labu vides infrastruktūru un augsti kvalificētiem pedagogiem, tāpēc nav apspriesta nepieciešamība radīt papildu instrumentus skolēnu piesaistīšanai.
Vērtē dažādi
Lai arī Bauskā tiek domāts par papildu atbalstu, novada Izglītības nodaļas vadītājs Ģirts Bernauts uzskata, ka ar šādām metodēm skolēnus iespējams piesaistīt vien īslaicīgi, bet galvenais ir kvalitāte. Viņš arī pieļauj, ka katra mazā skola cenšas savus skolēnus noturēt, lai izdzīvotu, bet ne vienmēr no tā ir labāk skolēniem.
Savukārt IZM Izglītības departamenta direktores vietniece Līga Buceniece uzskata, ka šāda bonusu sistēma ir gan atbalstāma, gan, iespējams, rada negodīgu konkurenci. No vienas puses, tā ir ļoti laba lieta, ja pašvaldības var jebkādā veidā palīdzēt saviem audzēkņiem. Bieži vien vecākiem ir ļoti svarīgi, ka tiek nodrošinātas, piemēram, brīvpusdienas. Tāpat arī stipendijas motivē skolēnus censties, jo viņi jūtas novērtēti. Savukārt, no otras puses, tas rada neveselīgu konkurenci, jo šādi labumi ir motīvs vecākiem izvēlēties tieši to skolu, kur, piemēram, tiek izmaksāts vienreizējs pabalsts, neskatoties uz izglītības kvalitāti un piedāvājumu. IZM pārstāve gan arī piekrīt, ka pašvaldības ir radošas un spēj izdomāt dažādus veidus, ka uzvarēt konkurencē par skolēniem. Tāpat novērtos, ka novadi ņem piemērus no kaimiņiem. Proti, ja vienā vietā brīvpusdienas tiek piešķirtas visiem, tad drīz vien šāds priekšlikums tiek izvirzīts arī blakus novadā, lai nezaudētu skolēnus.