Šis gads zinātniekiem solās būt vēl sūrāks nekā iepriekšējie. Pagājušajā vasarā zinātnei ir pārtraukts Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums, un lielai daļai zinātnieku vairs nav pieejami nekādi līdzekļi. «Tas ir zinātnes administratoru darba brāķis,» uzsver LZA prezidents Ojārs Spārītis. Aprēķini liecina, ka šogad salīdzinājumā ar 2014. gadu zinātne saņems par 60% mazāku finansējumu. «Vienalga, ko apgalvo politiķi, vienalga, ko Ministru kabinetā kā lielu uzvaru apsola, rezultāts ir tāds, ka dokumentu nesakārtotības dēļ Latvija nespēj apgūt Eiropas Savienības struktūrfondus,» teic O. Spārītis. Viņš uzskata, ka lielākā kļūda tika pieļauta tā sauktajos treknajos gados, kad valsts jeb bāzes budžets tika novirzīts citām jomām. No šī laika tikai piekto daļu šīs naudas veido budžeta finansējums, pārējais atkarīgs no ES fondiem.
Tur patriotisms
O. Spārītis nopūšoties saka, ka tik maza, turklāt neregulāra finansējuma apstākļos zinātniekiem nav iespējams veikt pilnvērtīgus pētījumus. «Īpaši humanitāro un sociālo jomu zinātnieki vasaras mēnešos ir spiesti strādāt par ceturtdaļslodzes algu, jo naudas vienkārši nav. Ar šādu valdības attieksmi ir jābrīnās, ka viņi Latviju vēl nav pametuši,» teic akadēmijas vadītājs. Latvijas zinātne joprojām nīkuļo Eiropas pēdējās vietās. Pašreizējos atklājumus O. Spārītis saista vienīgi ar nozares pašaizliedzību un iestrādēm, kas veiktas iepriekšējos gados.
Vienlaikus patlaban vērojama pozitīva tendence - zinātnieku kolektīvs kļūst arvien jaunāks, liela daļa profesionāļu ir vecumā no 30 līdz 40 gadiem. «Šie ir cilvēki, kuriem sociālais atspaids un algas regularitāte ir ārkārtīgi svarīga, viņi ir vecumā, kad jāveido ģimene. Valsts pirmais un galvenais uzdevums būtu panākt, lai jaunie zinātnieki bez rūpēm varētu plānot savu nākotni šeit, Latvijā, nevis domāt, kā rīt nopelnīs maizei,» norāda O. Spārītis.
Par jauniešiem zinātnē vēl kāds novērojums ir Latvijas Universitātes rektoram profesoram Indriķim Muižniekam. Kā vēl nekad iepriekš tieši patlaban no Latvijas aizbrauc ļoti daudz jauno zinātnieku. Arī tas lielā mērā ir saistīts ar pārtraukumu ES finansējumā. Cerības, ka Eiropas atbalsts varētu atjaunoties, iespējams, varētu piepildīties tikai šī gada rudenī.
Pļaujas laiks garām
I. Muižnieks pagājušo gadu Latvijas zinātnē vērtē kā labu, tas esot bijis pļaujas gads, kad beidzot līdz rezultātam nonākuši ilgus gadus veikti pētījumi. Tomēr gandarījums mijies ar bažām - projekti beigušies, un jauniem naudas nav bijis. «Nupat runāju ar Ķīmijas fakultātes pārstāvjiem, ir sākusies jauna izteikta tendence - pasaule ir vaļā, jaunie atrod darbu Anglijā, Zviedrijā. Šogad tas ir īpaši izteikti,» saka rektors, tomēr jūtams, ka viņš gluži nevēlas pūst vienā stabulē ar tiem, kuri situāciju paspējuši nodēvēt par katastrofālu. Augstskolās parādījušies citi līdzekļi, lai vismaz daļēji atbalstītu lielākos censoņus. Īpaši I. Muižnieks izceļ tā dēvēto snieguma finansējumu, kas tiek piešķirts atkarībā no augstskolas darba rezultātiem. «Naudas jautājums bija un ir ļoti sāpīgs. Lielie sasniegumi apliecina, ka zinātne spēj plaukt, ja to aplaista,» metaforiski izsakās rektors.
Mūsu pētnieki spējuši izpausties patiešām plašās nozarēs. Kāda akadēmiķu grupa tika godināta par lielo ieguldījumu jaunu metožu izstrādē nelineāro optomagnētisko rezonanšu izmantošanai vāju magnētisko lauku mērīšanai. Novērtēti arī pētnieki, kas pētījuši Liepājas jūgendstila arhitektūru un Viljama Šekspīra daiļradi. Pērn izstrādāta jauna magnetrona izsmidzināšanas tehnoloģija, izveidota daudzfunkcionāla klastera iekārta vakuuma pārklājumu iegūšanai, kā arī jauna tehnoloģija, kas palīdzēs uzlabot biodīzeļdegvielas ražošanas procesu. Godināti arī akadēmiķi, kas izstrādājuši ar šķiedrvielām bagātinātas graudaugu pārslas, zinātnieki, kuri radījuši inovatīvu procesu kurināmo granulu ieguvei ar uzlabotām īpašībām, un ģeogrāfijas pētnieku un astronomu sasniegumi.