Ar ielas identitāti viss kārtībā
Manuprāt, viss kārtībā. Tagad jau ne tikai arhitekti runā par visādām identitātēm un problēmām šai sakarā. Jomas ielai ar identitāti nav nekādu problēmu - pasaki «Jomas iela», un visi uzreiz zina, par ko ir runa. Var to saukt par balagānu vai karnevālu, bet, par spīti visam raibumam, ir skaidrs, par ko ir runa. Līdz ar to neredzu iemeslu kaut ko mainīt.»
Nodevas viesiem un atpūtniekiem
Rihards Pētersons, mākslas zinātnieks, Jūrmalas aizsardzības biedrības pārstāvis
Jomas iela izskatās diezgan raiba, tāda, kas atspoguļo, kāda ir Latvija un kādi esam paši - nesavākti diezgan. Dažas lietas ir tīri pieņemamas, daudz kas izskatās tā, ka negribas tuvumā nākt. Taču šī iela vienmēr tikusi pakārtota tirgum, un no tāda viedokļa tā nekad nav bijusi jūrmalnieku iela, kurā pašiem gribētos uzturēties. Te vienmēr maksātas nodevas viesiem, cenšoties no viņiem izvilināt naudu. Te pietrūkst kaut kā tāda, kas barotu ne vien maku, bet arī dvēseli. No tāda viedokļa raugoties, Jomas iela izskatās auksta un neinteresanta.
Par daudz sārņu
Sarmīte Māliņa, māksliniece
Vakar trīs stundu laikā Jūrmalā nejutos kā kūrortpilsētā. Noguru. Nehumānu sajūtu apkopojums. Daudz sārņu - skaņas terors, trokšņi no kafejnīcu radio, nejaušo būvju (baisie tirdzniecības kioski) dominante pār seno apbūvi. Jomas iela ir apliecinājums, ka nav dizaina pilsētvides domāšanā. Jūrmala atpaliek no tādām harmoniskām vietām kā Cēsis, Kuldīga un mūsdienās arī Preiļi.