Piepildījās pirmsturnīra prognoze gan par pastarītes Maltas nespēku (10:36 pret Latviju, 19:56 pret Igauniju), gan par ievērojamo mājas sienu atbalstu Turcijas komandai.
Pēdējos gados ne visai sekmīgi spēlējušie laukuma saimnieki aizlika kāju priekšā spēcīgajai Igaunijas komandai (39:35), un arī latvieši pret Turciju lielāko spēles daļu bija iedzinēju lomā. Galotnē gan tuvāk uzvarai bija mūsu handbolisti, taču vienu vārtu pārsvaru noturēt neizdevās (20:20).
Izšķirošajā, pēdējā, spēlē Latvijas komandai būtu pieticis ar uzvaru pār Igauniju, lai praktiski nodrošinātu vietu kvalifikācijas turnīra otrajā kārtā, - panākums ar piecu vārtu pārsvaru garantētu uzvaru grupā, bet uzvara ar mazāku starpību nodrošinātu pietiekami daudz punktu, lai droši sagaidītu pārējo grupu otro vietu ieguvēju bilanci. Protams, naivi bija cerēt, ka svētdien vēlajā spēlē turki varētu paklupt pret Maltu.
Lai arī vēl otrā puslaika pirmajā pusē Latvijai bija četru vārtu pārsvars, to nosargāt neizdevās, un trīs sekundes pirms cīņas beigām ar 27:26 vadībā bija igauņi. Dainim Krištopānam ar iespaidīgu soda metienu pāri pretinieku spēlētāju mūrim līdz ar spēles beigu signālu izdevās gūt neizšķirtu nesošos vārtus un dzēst Igaunijas komandas pēdējo cerību pakāpties uz otro vietu grupā. Pašiem Latvijas handbolistiem gan arī izredzes tikt tālāk pēc neizšķirta ievērojami sašķobījušās. To noteica rezultāti citu grupu spēlēs svētdienas vakarā.
Latvijas komandas spēlē priecēja aizsardzība un vārtsargu Raimonda Šteina un Edgara Kukšas sniegums, jo trīs spēlēs ielaisti tikai 57 vārti.
Tajā pašā laikā varēja vēlēties labāku sniegumu uzbrukumā, kur gan bija jāiztiek bez virknes vadošo spēlētāju - savainotā Aivja Jurdža, Ģirta Lilienfelda un Jāņa Grišanova, kā arī diskvalificētā Māra Veršakova.