Latvijas Arhitektūras muzeja vadītāja
Lai arī projekta Iekšējā brīvība. Rīgas iela Venēcijā autori savas idejas skaidrojumā būvē prāta konstrukciju, piesaucot tik fundamentālas un politkorekti angažētas lietas kā arhitekta sociālā atbildība, projektu drīzāk uztveru kā mākslas darbu - poētisku un tēlainu stāstu, kurā atlicināta suverēna vieta skatītāja uztverei un fantāzijai. Un tas, manuprāt, ir labi - lielākā daļa dalībnieku no gados bezgala jaunās autoru apvienības nav gājuši cauri arhitektiem tradicionālajai Rīgas Tehniskajai universitātei (daži pat ir topošie mākslinieki), aiz kam viņu spēja domāt plašāk un asociatīvi nav iekalta tehnisku nosacījumu važās. Un, ja uzdrošināmies skart slideno identitātes tēmu, klusināta, koncentrēta, iekšupvērsta poēzija ir bijis mūsu nācijas kultūras stiprais balsts - lai pieminam latviešu glezniecības virsotnes vai kādreiz slaveno kinodokumentālistu skolu. Autoru jaunība gan var viest bažas par spēju aizvilkt ideju līdz finišam, tikmēr kuratores Ievas Kulakovas krampis šai ziņā šķiet nodrošinājums.
Pēteris Bajārs
Arhitekts
Izstādītais darbs konceptuāli ļoti tieši atbild uz izstādes kuratora Deivida Čiperfīlda pieteikto tēmu Common Ground, kas ir sadarbība un dialogs starp kultūru, vēsturi un arhitektūru, kā arī uz viņa aicinājumu - akcentēt publisko telpu starp ēkām. Tajā atspoguļota arī Latvijas Arhitektu savienības konkursa prasība - saistīt darbu ar gaidāmajām Rīga 2014 norisēm. Darbs mazliet ir zaudējis, saskaroties ar birokrātiskiem šķēršļiem, kas nepieļāva tā uzstādīšanu šaurajās Venēcijas ielās, tomēr jāatzīst, ka autori ideju veiksmīgi adaptējuši arī jaunajai novietnei.
Ar pašu instalācijas objektu un domu spoguļot Brīvības ielas elementus uz Venēcijas ēku fasādēm viss ir lielākā vai mazākā kārtībā, tomēr šobrīd autoriem ir jākoncentrējas uz saturisko informāciju, kas atspoguļosies izstādes stendos, kā arī publicitātes aktivitātēm un nepieciešamās informācijas nodrošināšanu Venēcijas biennāles laikā, jo starp tik daudz valstīm un spēcīgiem pieteikumiem ir diezgan viegli palikt neievērotam un nepamanītam.