Jau kopš neatkarības atjaunošanas pilnīgi tiek ignorēta latvju tautas pati tumšākā un briesmīgākā sēru diena - 17. jūnijs. Lai gan tās esamību likumīgi akceptēja Saeima, tomēr tikai kalendārā tai veltīta skopa atzīme - Latvijas okupācijas diena. Papildus vēl tiek paziņots par karoga izkāršanu sēru noformējumā. Tas ir viss, kas publiski tiek darīts.
Neviens laikraksts, ne radio un televīzija, ne ziņu portāli ne ar pušplēstu vārdu to nepiemin. Mūsu tautas lielākai sāpju dienai netiek veltīti nekādi sarīkojumi. Bet tieši ar šo drausmīgo dienu 1940. gadā sākās brutālā Latvijas okupācija, Latvijas valsts totāla iznīcināšana ar genocīdu pret latvju tautu. Genocīdu ar divām lielām izsūtīšanām, nevainīgu cilvēku nošaušanu, represijām, pārkrievošanu, īpašumu atņemšanu.
Normālam prātam nav aptverams, kādēļ varas elite tik ļoti vēlas slēpt šo milzīgo latvju tautas traģēdiju, kādēļ bēg no savas valsts un tautas vēstures? Varas kungi tik ļoti izvairās skatīties patiesībai acīs un mūk no tās kā velns no krusta, izvairās no vārdu LATVIJAS OKUPĀCIJA pieminēšanas. Lai izdabātu Maskavai, šo faktu glaimīgi dēvē par komunistu diktatūru vai par «labajiem, mīļajiem padomju laikiem». Vai tiešām neatkarīgas valsts elitei būtu tā jāklanās lielā austrumu kaimiņa priekšā uz mūsu tautas traģēdijas rēķina? Vai tiešām jāprasa svešiniekiem atļauja, ko drīkstam un ko nedrīkstam darīt savā zemē? Vēl nesen prezidents Zatlers atļāvās savos spriedelējumos nonākt tik tālu, ka nevajadzētu vairs pieminēt vārdu OKUPANTS, jo tam esot sakars ar okupāciju, kuras it kā neesot. Tas ir cinisma kalngals, vai tad, Zatlerprāt, to vietā būtu jālieto ATBRĪVOTĀJI un ATBRĪVOŠANA?
Līdz šim Zatlers 17. jūnijā vienmēr klusējis, viņš nekad ne ar vienu vārdu nav pieminējis un atcerējies šo latviešu tautas lielāko posta un traģēdijas dienu. Vai tiešam tās ir bailes? Vai vienkārši negribēšana? Kad beidzot latvju tautai tās vislielāko sēru dienu ļaus brīvi atzīmēt un arī valsts elite beidzot to respektēs? Man kā politiski represētam, kas cietis no 17. jūnija okupācijas režīma, ir tiesības lūgt atbildi un Jūsu izskaidrojumu šai gļēvulībai un izdabāšanai Maskavai - lai tikai visi aizmirstu 17. jūnijā notikušo Latvijas okupāciju.
Vai tiešām Jums, Zatlera kungs, un elitei ir bailes no 17. jūnija?
Nezinu gan, prezidenta kungs, ko Jūs darījāt Latvijas labā okupācijas terora laikā? Ja Jums rodas šaubas par manu Dzimtenes mīlestību, varu aizsūtīt sava apsūdzības raksta kopiju, jo oriģināls ir arhīvā. Ceru, ka Jums radīsies citādāks uzskats par 17. jūniju un latvju tautai labvēlīgāks tā izvērtējums. Varbūt beidzot no Jūsu mutes arī es kādreiz dzirdēšu sen gaidītos vārdus LATVIEŠU TAUTA, kurus līdz šim diemžēl vēl nekad neesmu no Jums dzirdējis!
Palieku gaidot Jūsu izsmeļošu atbildi. Esmu kopā ar Jums un visu latvju tautu drūmajā 17. jūnija okupācijas dienā. Prezidenta kungs, es nedaudz vēlāk griezīšos pie Jums pēc palīdzības, jo vēl 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas es nevaru atmaskot tos čekas spiegus, kas mūsu ģimeni izspiegoja desmitiem gadu un pat tagad neļauj iepazīties ar mani saistītiem čekas dokumentiem. Pat Satversmes tiesa nostājās čekas nagu maucēju, nevis latviešu patriota pusē.
Patiesā cieņā - Lotārs Stūre, politiski represēts 17. jūnija PSRS okupācijas terorā