Nordik, 2011
Sasists spogulis uz nogalinātās krūtīm, no auss izrauts auskars, tā ir savdabīga slepkavības vizītkarte. Kas nogalinājis divas pensionāres kluba Zelta laikmets biedres? Atvaļinātā milicijas pulkvede Anastasija Kamenska strādā privātā detektīvaģentūrā. Vai atšķetināt slepkavību pavedienu būs viegli, kad aiz muguras vairs nav varena un ietekmīga resora? Romānu no krievu valodas tulkojusi Solvita Uvarova.
Reimonds Khuri. Zīme
Kontinents, 2011
Viena no inteliģento trilleru labākajiem autoriem Reimonda Khura grāmata Zīme ir autora mēģinājums aizskart cilvēces dziļākās bailes par savu nākotni un planētas pastāvēšanu kopumā. Pasaule aiztur elpu, kad pēkšņi debesīs parādās milzīga spilgtas gaismas lode un noslēpumaini nozūd. Tiek sākta izmeklēšana, lai noskaidrotu, vai kāds rosinājis jaunas ēras dzimšanu, kurā cerība un pārliecība kritīs varas, alkatības un nāves altāra priekšā? No angļu valodas tulkojusi Liene Akmens.
Antuāns de Sent-Ekziperī. Cilvēku zeme
Zvaigzne ABC, 2011
Antuāns de Sent-Ekziperī stāstu Cilvēku zeme uzrakstīja 1938. gadā un par šo darbu saņēma Franču akadēmijas Lielā romāna prēmiju. «Pašu galveno mēs nevaram paredzēt. Ikvienam no mums ir gadījies izjust vissiltāko prieku tur, kur nekas to nesolīja. Tas atstājis mūsos tādas ilgas, ka mēs skumstam pat pēc pagājušām nedienām, jo tās mums ļāvušas iepazīt šo prieku,» tā liriski filozofiskā sacerējuma autors. Grāmatu no franču valodas tulkojusi Maija Silmale.
Žils Delēzs, Fēlikss Gvatari. Kas ir filozofija?
Jāņa Rozes apgāds, 2011
Izcilā franču filosofa Žila Delēza (1925-1995) un šizoanalītiķa Fēliksa Gvatari (1930-1992)kopdarbs Kas ir filosofija?, ko latviski tulkojis Rinalds Zembahs, sniedz dziļi personisku skatījumu uz vispārējām filosofiskām problēmām. Filosofijas vēsture tajā cieši savijas ar personīgu jaunas filosofēšanas praksi. Jāņa Rozes apgāds iesaka grāmatu kā obligāto literatūru humanitāro zinātņu studentiem, kā arī visiem tiem, kuri gatavi nodoties domas eksperimentam.
Māris Rungulis. Aste, ko luncināt
Zvaigzne ABC, 2011
Jauniešu dzīves problēmas - skola, attiecības ar vienaudžiem un vecākiem, mīlestība utt. - jau līdz šim skatītas Māra Runguļa darbos Sirsniņsalas, Avenes, Divdabis un Stulbcepure. Tiem pievienojas Aste, ko luncināt. «Kāpēc es rakstīju šo stāstu? Tāpēc, ka laiks, kurā dzīvoja, satikās, mīlēja un mīlējās jaunieši sešdesmitajos gados, tik ļoti atšķiras no mūsdienām, ka tagad daudziem tas varētu likties arī izdomāts...,» saka autors.