arhitekte
Man savulaik ļoti patika Walt Disney multiplikācijas filmas - mīļas un labi, grafiski precīzi zīmētas. Mana bērnība bija tik sen, ka šķiet, toreiz latviešu animācijas filmu pat vēl nebija. Prātā nāk Gedimina Kotello veidotās leļļu filmas. No krievu filmām atceros Nu, pagaidi!. Manu mazbērnu skatītās Cartoon Network filmas man šķiet tik agresīvas un drausmīgas. Ārkārtīgi kaitīgas bērniem. Šīs jaunās multiplikācijas filmas ir samontētas tā, ka spēj ļoti agresīvi ielauzties skatītāja noskaņojumā. Savukārt Disney filmas vismaz kādreiz bija ļoti lēnas un nomierinošas - tādas stāstošas pasakas ar izkoptu zīmējuma tehniku. Skaidri, saprotami un, galvenais, mīļi. Giorgijs Haindrava
Starptautiskā kinocentra Arsenāls direktors
Mauglis - nešaubīgi! Mīļākas bērnu filmas par šo Walt Disney zīmētās animācijas filmiņu man nekad nav bijis. Neatceros, kas ir tās autors, taču, godīgi sakot, bērnībā mani tas arī neinteresēja. Mani tajā aizrāva lielā, interesantā fantāzijas pasaule un negaidītie pavērsieni scenārijā. Joprojām atceros katra varoņa vārdu - čūsku Kaa, panteru Bagiru, uz kuras Mauglis gulēja un atpūtās, viņa skolotāju lāci Balū, tīģeri Širhanu... Labestība, godīgums un līdzcietība - tās ir trīs galvenās laba bērnu kino īpašības. Manuprāt, bērnu filmu māksla ir tādēļ, lai veicinātu tēlu veidošanas prasmi bērnu domāšanā. Šim tēlam nav obligāti jābūt cilvēkam, tā var būt arī daba - ūdens, saule, jebkas.
Atšķirībā no filmām pieaugušo auditorijai bērnu kino ražojumiem jābūt atkārtojamiem, jo bērnus īpaši neinteresē, kura gada filmu viņi skatās. Uzskatu, ka bērniem ir jāiepazīst dažādu valstu filmas, tāpēc arī šogad Berimorā piedāvāsim dažādu valstu ražojumus. No Gruzijas esmu atvedis tehniskā kvalitātē vidējas, taču saturiski un mākslinieciski ļoti labas bērnu filmas, kas ražotas kopš 1948. gada. Māra Upmane-Holšteina
mūziķe
No bērnības atmiņā palikusi krievu multenīte Kaķēns, vārdā Vau, jo īpaši tā sērija, kurā sunītis meklēja kaķēnu un atrada viņu baidāmies no zibens. Uz sunīša jautājumu: «Ko tu dari?», kaķēns atbildēja: «Baidos.» Sunītis pajautāja, vai var pievienoties, kaķēns piekrita, un tā viņi baidījās kopā. Nesen atradu YouTube un noskatījos vēlreiz. Šī multfilmiņa uzrunā ar milzīgo draudzību, jo bērnībā jau tu sapņo, ka tev būs tik labi draugi kā multfilmā. Vienmēr, kad multenītē par Karlsonu pienāca kārta citātam par astoņām tortēm un vienu svecīti, pie sevis nodomāju - cik tas būtu superīgi, ja man tā būtu! Tās nereālās, bet brīnišķīgās lietas parasti arī paliek bērna un liela cilvēka atmiņā. Oļģerts Grāvītis
muzikologs
Manā dzimtajā pilsētā Alūksnē 7. Siguldas kājnieku pulka kazarmu teritorijā bija kinozāle, un es, būdams puikas gados, tur redzēju daudz ko vēl līdz šai dienai neaizmirstamu. Piemēram, filmas Zvejnieka dēls pirmo variantu. Tas bija liels notikums! Tēvs, kurš bija minētā pulka virsnieka vietnieks, mani un brāli regulāri veda uz amerikāņu zīmēto bērnu filmu seansiem, kas man šausmīgi patika. Palaidnīgā pelīte, runcis, Sniegbaltīte ar septiņiem rūķīšiem un mikimauss 30. gados bija modē, un šādas multfilmas noskatījos aumaļām. Redzēto filmu iespaidā bērni mēdz negulēt, taču es pēc multfilmās redzētajiem brīnišķīgajiem, pasakainajiem notikumiem vienmēr ļoti labi gulēju.