Kopumā pērn Latvijā bija 98,2 tūkstoši bezdarbnieku (vecumā no 15 līdz 74 gadiem), izklāsta CSP pārstāve Beate Danusēviča. Salīdzinot ar 2014. gadu, bezdarbnieku skaits pagājušajā gadā samazinājies par 9,5 tūkstošiem jeb 8,8%. 2015. gadā saskaņā ar CSP apkopoto informāciju bezdarba līmenis Latvijā bija 9,9%, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk kā 2014. gadā. Interesanti, ka sievietēm bezdarba līmenis tradicionāli ir zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 8,6% un 11,1%).
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati rāda, ka Latvijā joprojām saglabājas lielas bezdarba līmeņa atšķirības. Šā gada janvāra beigās fiksētais bezdarba līmenis Rīgā bija 5,2%, Valmierā - 6,3%, Jelgavā - 7,8%, Liepājā - 11,8%, bet Rēzeknē - pat 16,9%.
«Bezdarbs turpina sarukt kopumā Eiropas Savienībā (ES), kur tas pēdējos ceturkšņos samazinājies izteiktāk nekā Latvijā. Tā 2015.†gada trešajā†ceturksnī bezdarba līmenis vidēji ES bija par 0,7 procentpunktiem zemāks nekā Latvijā,» situāciju raksturo SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Analizējot datus par bezdarba līmeni Baltijas valstīs, D. Gašpuitis norāda, ka «Igaunija jau sasniegusi savu vēsturiski augstāko nodarbinātības līmeni, bet Latvijai līdz augstākajam līmenim, kas tika sasniegts 2008. gadā (62%), vēl jāuzgaida. 2015.†gadā Latvijā bija nodarbināti 896,1 tūkstotis jeb 60,8% iedzīvotāju.»
Ekonomists arī uzsver, ka darba tirgus «ierobežojumi kļūst arvien jūtamāki, jo īpaši tas vērojams Igaunijā». Viņš uzskata, ka pēc dažiem gadiem tas būs vērojams arī Latvijā. «Tas izpaužas tā, ka uzņēmēji akceptē arvien lielāku vecāka gadagājuma darbinieku iesaisti, notur darbā tos ilgāk, kā arī ir pretimnākošāki studentiem un jaunajām māmiņām,» skaidro D. Gašpuitis un norāda, ka šā gada bezdarba prognoze ir 9,3%. 2016. gada 31. janvārī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,1%, vēsta NVA.