Premjers lūdz sniegt juridisku pamatojumu tam, ka I.Bičkoviča pilsonības pārbaudes lietas virzību no NP pārņēma TM, kā arī paskaidrot, kāpēc lieta tika padarīta slepena. «Šī nav ierasta prakse TM. Tieši pilsonības pārbaudes lieta pārņemta pirmo reizi pēdējo gadu laikā,» _Dienai_ atzina TM pārstāve Jana Saulīte. M.Segliņš komentārus solīja otrdien.
Kā ziņots, uz TV3 raidījuma Nekā personīga iesnieguma pamata NP sāka pārbaudi par I.Bičkoviča Latvijas pilsonības iegūšanas likumību. Kad tās gaitā secināts, ka 1992.gadā, kad viņš pilsonību ieguvis, tiesiska pamata tam nav bijis, nu jau bijusī Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane pieņēma lēmumu par prasības celšanu Rīgas apgabaltiesā. Pilsonības likums nosaka, ka Latvijas pilsonību var atņemt ar apgabaltiesas lēmumu, ja persona naturalizējoties sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas un tādējādi pilsonību ieguvusi nepamatoti. Iesniegumā ar I.Bičkoviča parakstu, kurā viņš lūdza piešķirt Latvijas pilsonību, kā pamats norādīta vecmāmiņas pilsonība. Šīs ziņas bija nepatiesas, jo vecmāmiņa bija iebraucēja no Polijas un par Latvijas pilsoni nebija kļuvusi, norāda raidījums. TM izveidotā komisija gan secinājusi: «No I.Bičkoviča puses sniegtās ziņas nav bijušas apzināti nepatiesas un nav sniegtas ļaunā ticībā un krāpjoties,» komisijas secināto atstāsta J.Saulīte.
Vaicāts, vai taisnība, ka vecmāmiņas pilsonību savulaik norādījis kā pamatu pilsonības piešķiršanai, I.Bičkovičs atsūtīja atbildi: «Nekad ne rakstiski, ne mutiski neesmu apgalvojis, ka manas mātes māte ir bijusi Latvijas Republikas pilsone.» Dienas rīcībā ir informācija, ka TM komisijas viedoklis balstīts versijā, ka minēto iesniegumu gan aizpildījusi, gan parakstījusi I.Bičkoviča māte. E.Aldermane gan norāda, ka viņam kā juristam vajadzējis labi zināt, ka pilsonības jautājumus var kārtot tikai persona pati.
Komisijas viedoklis gan nav bijis NP saistošs, tomēr jaunais NP priekšnieks Ēriks Baranovskis augustā, vēl būdams pienākumu izpildītājs, pārbaudes lietu izbeidza. TM strādājot «augstākie juristi valstī», tāpēc Ē.Baranovskis nolēmis, ka nav vērts turpināt «skaidri zaudētu lietu».
Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētājs Visvaldis Sprudzāns atzina, ka nākamajā komisijas sēdē septembra vidū varētu tikt skatīts arī I.Bičkoviča jautājums.