Politisku biedrību veidošana pēdējos gados ir kļuvusi populāra. Pēc Pilsoniskās savienības darbības izbeigšanas, nevēloties pievienoties Vienotībai, biedrību Demokrātiskie patrioti (DP) izveidoja daļa PS biedru Dāvja Stalta vadībā. DP uz līguma pamata startēja vēlēšanās no VL-TB/LNNK saraksta. Pēc LSDSP sašķelšanās no tās aizgājušie jaunieši izveidoja biedrību Progresīvie, kas sadarbojas ar Vienotību. Bijušie Tautas partijas biedri Edgars Zalāns un Māris Riekstiņš ir nodibinājuši konservatīvo vērtību institūtu Populares Latvija. Savukārt Jaunā laika dibinātājs Einars Repše ar domubiedriem Danu Titavu un Edgaru Jaunupu pieteica biedrību Latvijas attīstībai. Arī to var uzskatīt par Vienotības sabiedroto, jo E. Repše un E. Jaunups ir Vienotības biedri. Taču E. Jaunupa politiskais domubiedrs bija arī K. Olšteins, kura pārstāvētās biedrības mērķi ir ļoti līdzīgi E. Repšes pieteiktajām idejām. «Brīvie demokrāti kā galveno mērķi ir definējuši Latvijas ekonomikas restartēšanu, atgriežot ekonomiskajā apritē 100 000 ekonomiski aktīvo valsts iedzīvotāju,» teikts biedrības paziņojumā. Tajā minēti vēl vairāki secinājumi par situāciju valstī, piemēram, «ekonomika ir novesta bezdibeņa malā». E. Siliņa ir uzsvērusi: «Kā vienīgo risinājumu šādai bezspēcībai Latvijā mēs redzam patiesi spēcīgu labēju ideju virzīšanu, ar to saprotot, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs spēj apzināties - es varu būt un esmu saimnieks savā zemē.» Tas savukārt ir ZZS moto.
Izskanējuši arī minējumi par K. Olšteina grupas tuvināšanos opozīcijā esošajai ZZS, ko gan viņš noraida. K. Olšteins apgalvo, ka viņa vadītajai grupai, kas ir valdības sabiedrotā, nav plānu destabilizēt koalīcijas darbu. Tiesa, tā sola būt kritiska, ja valdība nepievērsīs lielāku uzmanību ekonomikai, bet pakļausies VL-TB/LNNK diktētajai darba kārtībai, kurā ir daudz nacionālo jautājumu.